beidzot pienācis laiks ekspluatēt tēti, beidzot pa 22 gadiem ir pienācis laiks viņu tā kārtīgi nostrādināt, lai brauc ciemā, padzer kafiju, uzpīpē kopā ar mani, un tad metās atdambēt izlietnes, stiprināt stieņus pie griestiem, sist plauktus un ķibināt vadus gar sienām, visas manas neprātīgās dizaina idejas lai piepilda.
tētis ir stiprs un visuvarošs, tētis visu māk izdarīt.
tētis arī salabos manu riteņa bremzi, viņš paskatījās un teica, ka šitā, šitā, šitā vajag, man tikai jāiegādā viena figņa un nākamreiz tētis pieliks jauno, kā arī piemontēs pašu velorīku pie griestiem, jo ziemā tikai traucē ritenis koridorā.
tā, lūk, man ar tēti sokās.