tā jau nebija nekādā krīzes situācija toreiz. viņš jau sen redzēja mūs visas. it sevišķi mani.
starpcitu, tas muļķis mācās manā paralēlklasē un laikam vēl aizvien baidās no manis, jo izskatos varem atriebīga.

krīzes situācijas es minēju sakarā ar sevi
par to muļķi ir skaidrs, ka viņš ir muļķis

ja gribi atriebties, varu tev aizdot savu bērnības skrituļdēli un tu varētu viņam uzrullēties virsū, skatoties tieši acīs
ja negribi, tad neaizdošu

es negribu atriebties tā, lai viņam būtu fiziskas sāpes. gribu izdarīt tā, lai arī viņam būtu garīga trauma. un tikpat traucējoša trauma kā man - ej pa ielu un rausties uz nebēdu ik pēc 20 sekundēm.

ja tava trauma bij ar puņķiem saistīta, uzpuņķo viņam arī
bet tīša uzbraukšana viņam noteikti radītu garīgu traumu attiecībā uz skrituļdēļiem, tāpat kā tev uz velo

tas ir droši kā zobu pāris!

redzi, šāda veida dēļi parasti sastopami retāk nekā velosipēdi. tie dēļi parasti kopojas kādā noteiktā vietā un tā. ja viņam bail, viņš var vienk``arši neiet uz tādām vietām un tā. bet veofobija mani pavada it visur. tamdēļ gribu arī viņām iedvest bailes no kaut kā tāda, ko sastapt grbot negribot varam uz katra stūra...piemēram, bailes no baložiem. jā, uzmetīšū viņam virsū sep`tiņus baložus un tad gribēšu paskatīties, kā viņš mierīgi pa ielu varēs iet....kā zobu pāris.

dari tā, viņš sabīsies- tas jau nu ir droši kā bankā!

labi, nu tik jādabū rokā viņš un septiņi baloži.
vēl labi būtu uzmest viņam virsū zobu pāri, tad viņam būs garīgā trauma visam mūžiņam. būs paniskas bailes no zobiem...
patulko manu sapnīti!