sabiedriskā uzdzīve - asinis& netīrumi

vārds "mīties" man patīk labāk. atgādinaresnas tantītes, kas bodībaikojas.(ķōķa ir vien no tām)
un vēl vārds "mīties" pirmajā brīdī izskatās kā "mīlēties".

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)

ai on 7. Jūnijs 2004 - 11:31

nu re
tad tas jau ir labāk

kādēļ tev netīk riteņbrauksana?..

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)

sveetaa_seeta on 7. Jūnijs 2004 - 11:49

nav tā, ka man nepatīk, bet man ir bail no riteņbraucējiem. noteikti šo stāstu esi dzirdējusi vismaz 308reizes, bet varu atkārtoties.
reiz kopā ar vēl dažām meitenītēm gāju pa IETVI. skatos, pretī riteņbraucējs rauc. arī pa ietvi. tāds riktīgs riteņbraucējs ar piespīlēto kostīmiņu un tā un tā. domāju - nevar būt tāds muļķis, ka brauks virsū. noteikti piebremzēs vai pagriezīsies. galu galā ietve taču mana vieta, ne viņējā. te tev nu bija! uzbrauca tieši virsū. viņa galva atsitās pret manējo, viņš nokrita zemē, un pa viņā deguna izšļācās ārā aptuveni 15-20 cm garš puņķis. man nekādu korpusa bojājumu nebija, toties ir psiholoģiska trauma uz visu mūžu.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)

ai on 7. Jūnijs 2004 - 12:06

tādas šausmas dzirdu pirmo reizi!
fui, man riebj tie tizleņi apspīlētajos riteņbraucēj-kostīmiņos

bet es arī būtu spējīga virsū uzbraukt
jo nespēju pierast pie rokas bremzēm
visu apzinīgo bērnību rullējos apkārt uz normāla velo ar kājas bremzi
krīzes situācijās bremzēju ar kāju un, loģiski, nekas nenotiek :/

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)

sveetaa_seeta on 7. Jūnijs 2004 - 12:33

tā jau nebija nekādā krīzes situācija toreiz. viņš jau sen redzēja mūs visas. it sevišķi mani.
starpcitu, tas muļķis mācās manā paralēlklasē un laikam vēl aizvien baidās no manis, jo izskatos varem atriebīga.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)

ai on 7. Jūnijs 2004 - 12:46

krīzes situācijas es minēju sakarā ar sevi
par to muļķi ir skaidrs, ka viņš ir muļķis

ja gribi atriebties, varu tev aizdot savu bērnības skrituļdēli un tu varētu viņam uzrullēties virsū, skatoties tieši acīs
ja negribi, tad neaizdošu

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)

sveetaa_seeta on 7. Jūnijs 2004 - 12:53

es negribu atriebties tā, lai viņam būtu fiziskas sāpes. gribu izdarīt tā, lai arī viņam būtu garīga trauma. un tikpat traucējoša trauma kā man - ej pa ielu un rausties uz nebēdu ik pēc 20 sekundēm.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)

ai on 7. Jūnijs 2004 - 13:07

ja tava trauma bij ar puņķiem saistīta, uzpuņķo viņam arī
bet tīša uzbraukšana viņam noteikti radītu garīgu traumu attiecībā uz skrituļdēļiem, tāpat kā tev uz velo

tas ir droši kā zobu pāris!

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)

sveetaa_seeta on 7. Jūnijs 2004 - 15:30

redzi, šāda veida dēļi parasti sastopami retāk nekā velosipēdi. tie dēļi parasti kopojas kādā noteiktā vietā un tā. ja viņam bail, viņš var vienk``arši neiet uz tādām vietām un tā. bet veofobija mani pavada it visur. tamdēļ gribu arī viņām iedvest bailes no kaut kā tāda, ko sastapt grbot negribot varam uz katra stūra...piemēram, bailes no baložiem. jā, uzmetīšū viņam virsū sep`tiņus baložus un tad gribēšu paskatīties, kā viņš mierīgi pa ielu varēs iet....kā zobu pāris.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)

ai on 7. Jūnijs 2004 - 15:54

dari tā, viņš sabīsies- tas jau nu ir droši kā bankā!

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)

sveetaa_seeta on 7. Jūnijs 2004 - 16:04

labi, nu tik jādabū rokā viņš un septiņi baloži.
vēl labi būtu uzmest viņam virsū zobu pāri, tad viņam būs garīgā trauma visam mūžiņam. būs paniskas bailes no zobiem...
patulko manu sapnīti!

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)