traki mums peedeejaa nedeeljaa iet.
vienai no manaam meiteneem baaraa piepeshi par daudz gruutu lietu dziivee notika un iestaajaas nervu sabrukums. taads, pa iistam, cita meitene no muusu baara veda pie aarstiem un aukleeja un njeemaas un meegjinaaja pierunaat anti-psihozes vai kaadas tur taas tabletes dzert, kameer pati jau bija uz robezhas. nav viegli pieskatiit taadu, kam liekas, ka televizors ar vinju runaa.
es tikmeer aukleeju baaru. viens darbinieks mazaak, naacaas straadaat daudz un dikti.
naacaas arii izrunaaties ar to meiteni, kas pieskatiija otru, par to, ka es neesmu bezsirds dranjkje, kas atsakaas pieskatiit koleegji, kam gruuti (jo es patieshaam atteicos), taa kaa man jau viss baars vienai uz pleciem un bez tam es nezinu ko iesaakt ar taadu, kam praats veselais klausiit atteicies, man bail un es nevaru.

riit vinjas mamma un braalis ved vinju atpakalj uz rumaaniju, shovakar bij paredzeets aizbraukt liidz vinjai un atvadiities.
es taa vietaa piezvaniiju.
tagad shkjiet, ka mani padotie atkal buus paarliecinaati, ka es esmu bezsirds kuce. nezinu, varbuut esmu.