Šobrīd man liekas tā-ir dumji vienkārši stāvēt un skatīties, un kritizēt.Tāpat kā, skatoties uz dzīvi no malas vienmēr atrodas, kur piekasīties.
Man bij sajūta, ka es PIEDALOS. Vismaz dažus brīžus tā bija.Pāris dziesmas un saskandinot ar vecajiem (mīļajiem taču!) cīņas biedriem un taisot acis vecam kavalierim... Piedalīties. Justies dzīvam.Tas laikam arī galvenais.:)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}