Saprast jau viņu var,bet īstenībā, šodien, atceroties, ir kauns (lai nebūtu,bija jādzer viskijs...) un žēl, ka tie īru ritmi vilka.
Varbūt tas arī tieši deva spēku sasparoties pašai...
jo īru ritmi rullē-atradu vienu vecu kaseti mājā-tur iet pa īstam!!!
Bet es nenožēloju,jūtos atgriezusies dzīvē.:)
(Un,kad uznāks mellie, tagad būs bilde, ko acu priekšā uzštellēt-makgovāņi uznākuši...:/