aga -

Žēlošana ir viena no tām lietām, ko vislabāk darīt pašam. Nu, piemēram, šobrīd man ir sūnaini, jo es biju sataisījusies pavadīt tīkamu nedēļas nogali, bet tad man ienāca prātā tā stulbā doma iebāzt padusē termometru un izvilkt viņu ārā akurāt ar 37 un 5 grādiem. Un es gulēšu mājās, trekterēšu tējas un visādus veselības maisījumus un mēģināšu sevi salāpīt vismaz tiktāl, lai izturētu līdz prakses atskaites (kura arī vēl ir jāuzraksta) nodošanai. Gan jau ka atrastos kāds, kas mani par šādu šaizi pažēlotu, bet es tak no tā veselāka nepaliktu. Tik vien, kā būtu iedvesma vēl skaļāk vilkt oj-oj-oj un vai-manu-vai. Un tad jau nepavisam nevienam labāk nekļūtu. Tāpēc - ja nu tiešām vajag - žēlosim sevi paši :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eh, nu jā, sunim jau arī pašam aste jācilā...

es jau ar it kā neskraidu apkārt žēlodams visus. Man šķiet, ka egoisms ir pat veselīgs (mērenās devās, protams)

mana dziļā doma par tiem grūtdienīgajiem meilu cilvēkiem bija apmēram šāda (ņemot vērā Tavas pārdomas): varbūt arī nav ko žēlot tos citus, bet nav vērts arī izplatīt negācijas... moš ignorēšana un "laišana gar ausīm" būtu okeyāka?

nu labi, veseļojies un veiksmi darbos! Diezgan labi varu Tevi saprast, jo pats vēl pirms dažām nedēļām biju ļoti līdzīgā situācijā (tas par to slimošanu un praksi)

(Reply to this) (Parent)