02:29 pm
Ir uzrāviens. Ņemos un daros. Un āāāārprātīgi gribas dejot (visu nakti līdz rītam, līdz bezspēkam, līdz elpas izsīkumam, līdz slapjiem matiem un smeldzošiem muskuļiem :).
Galva rosās. Tomēr viņa nekādīgi negrib pakļauties šobrīd darāmajam darbam. Šaudās un murcās idejas diplomdarbam, tā vien gribas pierakstīt un sākt urbināt. Tas nekas, ka viņš jāsāk rakstīt tikai rudenī. Tas laikam beidzot reiz pa ilgiem laikiem būs darbs, ko es taisīšu ar prieku un dzīvu interesi, priekš sevis un vēloties ielikt tur labāko, uz ko esmu spējīga. Tik jāmēģina nepārdegt pirms laika.
From: | aga |
Date: | January 23rd, 2004 - 02:59 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ei, pastāsti, kā tur ir. Tur, brīvībā. Pēc kā smaržo, kā garšo, kādi vēji pūš un kāds ceļš vilina? Cik gaiša ir gaisma tuneļa galā, kad beidzot viņai tiek klāt?
ai, ne tik jau nu saldi. drīzāk tā "a ko nu? ko tālāk?" ja esi kādu brīdi dzīvojis a la "pabeigšu mācīties un tad darīšu to un to, kaut ko mainīšu, vēl mazliet jāpaciešas". tagad nu reiz varētu kaut ko arīdzan mainīt - tak nekādas skaidrības par virzieniem, mazliet bail, vienvārdsakot - putra galvā. tik nebaidies, ne jau visi tādi neizlēmīgi:)
Darbapriex- reti sastopams, taapeec jo veertiigaax
From: | aga |
Date: | January 23rd, 2004 - 03:00 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ja vien varētu viņu savāk burciņās un paglabāt panīkuma dienām...
njaa, vai arii safaseet polietileena maisinjos un beedu brriizhos papriecaaties par to labo, kas veel buus.
Un par kādu tēmu tieši ir tās šaudīgās un murcošās idejas, ja nav noslēpums?
Viss skaidrs... ja jau reiz darbu par šitik smalku tēmu taisies raxtīt "ar prieku un dzīvu interesi, priekš sevis un vēloties ielikt tur labāko, uz ko esi spējīga", tad jau būs pasprukusi no kāda krimināla grupējuma ;))