aga -

Un brīdī, kad visi sāk pulcēties stūros un velties manā virzienā, izlikties, ka es nesaprotu, kas notiek. Un tad ieplest acis, pliķēt sev pa pieri un smieties savus briesmīgākos smieklus no sērija "kur es tāda gadījos", un tad vēl izmest "ak, bet man taču nav nekā, ar ko jūs pacienāt.... pag, man kaut kur somā bija viena konča...".
Brrrrr...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet no otras puses... nav ne vainas saņemt kārtējo konfekškasti un kādu zaļu laxtu no saviem koļegām... nu tak uzvāri šiem kafiju, uzmet uz galda kādu pašdarinātu konditorejas meistardarbu un darīc ;P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izklausās vienkārši. Varbūt tas pat ir man pa spēkam... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka ir ;)

(Reply to this) (Parent)