02:18 pm
Aizvien biežāk gadās iedomāties, kā būtu, ja es strādātu par pārdevēju kādā Statoilā vai Narvesenā, vai par konduktori trolejbusā. Un pirmā intuitīvā reakcija ir - ok! Un nevis nožēla par tiem nabadziņiem un "ak cik labi, ka es varu sēdēt te savā aizgaldā un urbināt savu virtuālo degunu".
K čemu bi eto? Galvenais ņenakarkaķ.
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) fanija |
|---|
| Date: | October 11th, 2005 - 02:42 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Tā liekas sākumā. Bet kad Tev tramvajā blakus nostātos veķeran veļikoj oķečestvennoj vajni un lamātu par suku, jo Tu viņam lūgtu gluži nekarāties Tev pāri un ķiplokainodekolainu elpu nepūst virsū, moš dikti tagadējais aizgalds sakārotos;)
| From: | aga |
|---|
| Date: | October 11th, 2005 - 02:51 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Reāli - zinu un apzinos. Ja iespundētu mani džimbulī, es vēl pirms pusdienlaika kādam rīkli pārgrauztu. Bet kaut kas tur ir, kā man pietrūkst. Tāda principiāla vienkāršība varbūt.
| From: | fanija |
|---|
| Date: | October 11th, 2005 - 02:54 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Tiesa, man arī citreiz gribas dārzā mellām rokām ņemties vai kaut vai visas drēbes ar spalvām dabūt, kopjot kādu zirdziņu, suni vai taml.
| From: | aga |
|---|
| Date: | October 11th, 2005 - 03:16 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Vot, vot. Dodiet lāpstu, gribu rakt. Kaut ko taustāmu, reālu, apskatāmu un izmērāmu. Gandarījumu onlainā.
