Manuskripti.

Tātad tur bija tā (pirms apmēram divām dienām). Es ar savu neesošo dvīņumāsu, kura bija nenormāli skaista (tāpat kā es, vismaz sapnī)skrēju pa trepēm (kuras atgādināja k.nama trepes), jo bēgu no bara savu bijušo draugu, kurus mēs ar dvīņumāsu bijām piečakarējušas. Pēc skraidīšanas un slēpšanās dažādu formu un izmēru istabās mēs izdomājām nokrāsoties melnas, lai mūs neviens neatpazīst. Tad mana dvīņumāsa pazuda. Es izgāju ārā pie savas mājas (pēkšņi), un tur atspiedušies pret savām mašīnām stāvēja mani bijušie draugi (neviens gan konkrēts). Sapnis beidzās ar to kā es histēriski bļauju viņiem virsū nikna: "Kur jūs likāt manu dvīņumāsu! Ko jūs ar viņu izdarijāt!?" Un es zināju, ka viņi viņu ir novākuši.

Gluži tāpat kā realitātē manu veco personību.