Atceros epizodi no bērnības, man varēja būt kādi 4-5 gadi. Ome bija Tērvetes sanatorijā uz nedēļu, jo veselība bija aizgājusi šķērsām. Nezinu kādā sakarā, bet biju viņai līdz. Gājām uz priežu skuju ekstrakta vannām, sēdējām kopā ar citiem manās acīs veciem cilvēkiem (Omei visticamāk bija nepilni 50 gadi) sāls istabā. Tur visas sienas bija no sāls, skanēja liega mūzika un pieklusinātu gaismu atmosfērā stundu bija jāsēž un jāelpo veselīgais sāls gaiss. Gājām staigāties pa Tērvetes mežu, dažreiz līdz tumsai. Ome stāstīja, ka tur dzīvo Lutausis un Sprīdītis un mazi rūķīši. Atceros, ka viss likās maģisks, tumsai nākot atpakaļ ceļā uz sanatoriju visu laiku atskatījos, mēģinot ieraudzīt rūķīšus.