Manuskripti.

Paturpinot par Lotti - viņa ir perfekta. Es esmu subjektīva māte, bet viņa ir perfekta. Kad iztēlojos kāda izskatīsies mana meita es nekad nevarēju iztēloties, ka man piedzims Lotte. Es iztēlojos sevi bērnībā, nedaudz apaļu, nedaudz grāmatās ieslīgušu, nedaudz savdabīgu, bet mīlīgu bērnu. Man piedzima šī kalifornijas sērfa vaibu blondā, aktīvā, jau cilvēkus mīlošā, komunikāciju speciāliste, gudriniece, pētniece. Protams cik nu es viņas nepilnajos 7 mēnešos esmu novērojusi un cik pati piedomājusi rakstura īpašības klāt, bet jau no pirmās nedēļas šai meitenei ir raksturs, viņa prot savaldzināt cilvēkus, koķetēt, smaidīt un būt vienkārši perfekta. Ne pa garu, ne pa īsu, ne pa tievu, ne pa resnu, ne pa aktīvu, ne pa mierīgu, ne pa klusu, ne pa skaļu. Tieši tāda kā vajag, simts reiz vairāk un labāka kādu es jebkad varēju iztēloties savu meitu.