Manhetena naktī no kuģīša un Frenks Sinatra fōnā. Baltas margas, viļņi, vējš.
Domas domas domas.
Un apkārt visi pa pārīšiem. Un tomēr man labāk gribētos tur būt ar draudzeni, nevis ar otro pusīti, jo citādi būtu tāda nolemtības sajūta, bet ar draudzeni - vienkārši viss nezināms un tāds ko gribas iekarot/pakļaut. Pakļaut Ņujorku, pakļaut pasauli, pabāzt sev zem kājām.
Tad stāvēt kaut kur kāda kalna galotnē un aizvērt acis, lai vējš izpūš cauri un aiznes garu projām no visa.
Bet atverot acis - vēljoprojām nakts gaismas, Bruklinas tilts un "I've got you under my skin..." .
Un tad es skrēju pa 5. avēniju garām gaismām, garām cilvēkiem un mašīnām kamēr izbeidzās spēks.
Domas domas domas.
Un apkārt visi pa pārīšiem. Un tomēr man labāk gribētos tur būt ar draudzeni, nevis ar otro pusīti, jo citādi būtu tāda nolemtības sajūta, bet ar draudzeni - vienkārši viss nezināms un tāds ko gribas iekarot/pakļaut. Pakļaut Ņujorku, pakļaut pasauli, pabāzt sev zem kājām.
Tad stāvēt kaut kur kāda kalna galotnē un aizvērt acis, lai vējš izpūš cauri un aiznes garu projām no visa.
Bet atverot acis - vēljoprojām nakts gaismas, Bruklinas tilts un "I've got you under my skin..." .
Un tad es skrēju pa 5. avēniju garām gaismām, garām cilvēkiem un mašīnām kamēr izbeidzās spēks.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}