Skriešanas pirmās 4 nedēļas pagājušas pēc plāna un pat vēl labāk noskrieto km ziņā. Neteiksim gan, ka tas nāca baigi viegli. Pagājušajā nedēļā bija jānoskrien 3x un visas trīs Adriānam mani bija jāpierunā iziet no mājas. Pēdējā nezin kā iespaidota beidzās ar manu 30min raudāšanas drāmu, kas nebija īsti saistīta ar skriešanu (vispār nesaprotu ar ko bija, bieži man tā negadās). Beigās tomēr abi izgājām skriet un viss kārtībā, nenomiru.
Biju LV garā nedēļas nogalē, virkne ar lietām un vietām un cilvēkiem kā jau vienmēr, bet viss tikai patīkamais (arī kā jau vienmēr).
Mājās čubinamies, skatamies filmas uz projektora, ēdam vakariņas uz balkona, Adriāns piespiedu kārtā vērtē manus spontānos dejo priekšnesumus, Leo uzvedās ļoti labi, puķes aug, māja ir tīra, mūzika ir laba un kafija garšīga = nav par ko sūdzēties.
Ģimene mani mēgina pastumt PhD virzienā. Lai gan principā uzskatu, ka jāturpina mācīties un attīstīties visu atlikušo dzīvi PhD sākšu rakstīt tikai, kad vismaz gadu būšu apsmadzeņojusi pētniecisko jautājumu, kuru neviens vēl nav uzdevis un kuru man interesētu tik ilgu laiku pētīt. Maģistrs bija nedaudz trauma. Laikam neesmu tik ļoti teorētisks cilvēks tomēr.
Biju LV garā nedēļas nogalē, virkne ar lietām un vietām un cilvēkiem kā jau vienmēr, bet viss tikai patīkamais (arī kā jau vienmēr).
Mājās čubinamies, skatamies filmas uz projektora, ēdam vakariņas uz balkona, Adriāns piespiedu kārtā vērtē manus spontānos dejo priekšnesumus, Leo uzvedās ļoti labi, puķes aug, māja ir tīra, mūzika ir laba un kafija garšīga = nav par ko sūdzēties.
Ģimene mani mēgina pastumt PhD virzienā. Lai gan principā uzskatu, ka jāturpina mācīties un attīstīties visu atlikušo dzīvi PhD sākšu rakstīt tikai, kad vismaz gadu būšu apsmadzeņojusi pētniecisko jautājumu, kuru neviens vēl nav uzdevis un kuru man interesētu tik ilgu laiku pētīt. Maģistrs bija nedaudz trauma. Laikam neesmu tik ļoti teorētisks cilvēks tomēr.