Mēness meitiņa.
Posted on 2008.05.16 at 14:05
Kā netīšām uztrauktas senas, gulošas atmiņas! Kā mīlas miņu lai es dzēšu? - Olivia, Oliviai - Tu jau pati aiziedama iemeti manu sirdi kā sēklu citā, svešā druvā Tu pati citā veidā meklēji sev tēlu svešā mājā.
Vai tu pati nespīdēji Leldē? Kas tad bija tie spīgulīši, kas nemierīgi lidoja pa pļavām, it kā meklēdami, kur nomesties un palikt?
Vai tu topi dzīva?
Ak, brīnums!
Es likšu burtnīcai un dzīvei jaunu nodaļu un saukšu to: Lelde!
Jeb vai Adrastea - neizbēgamā?
***
Pavasara jūrmalā, jūrmala grib attaisnot savu eksistences tiesību pasaulē. Izdodas spīdoši, - bet varbūt tādēļ, ka esam divatā. «Brauksim atkal, brauksim atkal! » Lelde atkārtoti atkārto un - piepeši viņas nau. Nekur nesastopu ne tīši, ne netīši. Leldes nau.
Nu jā, jā: Leldes nau.
/Rainis.
Vai tu pati nespīdēji Leldē? Kas tad bija tie spīgulīši, kas nemierīgi lidoja pa pļavām, it kā meklēdami, kur nomesties un palikt?
Vai tu topi dzīva?
Ak, brīnums!
Es likšu burtnīcai un dzīvei jaunu nodaļu un saukšu to: Lelde!
Jeb vai Adrastea - neizbēgamā?
***
Pavasara jūrmalā, jūrmala grib attaisnot savu eksistences tiesību pasaulē. Izdodas spīdoši, - bet varbūt tādēļ, ka esam divatā. «Brauksim atkal, brauksim atkal! » Lelde atkārtoti atkārto un - piepeši viņas nau. Nekur nesastopu ne tīši, ne netīši. Leldes nau.
Nu jā, jā: Leldes nau.
/Rainis.