Hellogoodbye.

Posted on 2008.05.15 at 21:37
Mūzika: Morandi
Iznācu no vannas, papriecājos par ataugušajiem nagiem un tīrajiem matiem. Zinu, ka vasara man parasti iesākas ar burvību.
Tagad aiz loga vēroju tumšos koku zarus, kas sakļāvušies pret nakts debesīm un dungoju dziesmiņu.
Kopā ar smirdīgā siera picu un čaka dzejas atskaņām iekaroju himalaju virsotnes savā galvā.
Neglābjami neglābjami barot sevi secinu, ka neesmu nekad pa īstam iemīlējusies un varbūt arī, ka šobrīd nevajadzētu, bet varbūt arī, ka vajadzētu.
Ja man būtu balts zirgs ar garām krēpēm, uz kurieni gan es tagad jātu tā nakts vidū?
Ja es tagad dzīvotu viena, tad smēķētu kājas gaisā sacēlusi ar galvu uz leju un klausītos blūzu.
Visvairāk man patīk pucēties, kad esmu viena mājās.

Vasarās man nekas nekad nepietrūkst.
Šodien pieņēmu jaunu principu un ceru, ka tas mani nenovedīs atpakaļ uz vecā, izvirtušā ceļa.

Kā pieneņu pūka vējā es nepiederēšu nevienam
.
Kā ceriņu smarža laiku pa laikam ieplūdīšu caur atvērto logu, lai atgādinātu par to kas varēja būt, bet nebija. Žēl tikai, ka ceriņu smarža lielā koncentrācijā ir šķebinoša. (Dzintara Rīgas ceriņu jau pavisam noteikti, ticiet, es zinu.!)

Previous Entry  Next Entry