Manuskripti.

Izbraukumi divatā nāk par labu manām un Ž attiecībām un tās saglabāsies, neskatoties uz to, ka visticamāk pārtransformēsies laika gaitā uz draudzību. Izcīnījos ar savu iekšējo čīkstuli un sāku novērtēt labo, nevis tikai to, kas man nepatīk. Pirmdien bija tikšanās ar Grieķijas parlamenta pārstāvjiem. MdS patīk mana analīze, protams, ka patīk nozīmē kaudzi ar mazām izmaiņām kas jāievieš, piemēram, attiecībā uz vārdu oligarhs, kas vispār ir tāds dīvains jēdziens, kurš acīmredzot ir vairāk izplatīts Baltijas valstu presēs kā ārvalstu praksē. Eju uz savām salsas nodarbībām - vismaz īslaicīga atpūta no manām superīgajām/kārtējām/gruzona pilnajām pārdomām par karjeru un nākotni. Biju Māstrihtā uz meeting for young professionals pie alus glāzes (vai divām). Satiku puisi no LV, Māstrihtā vispār esot ap 60 latviešu. Mazlietiņ uznāca melanholiskās pārdomas pēc sarunas ar MdS - es savā stilā par savu dzīves lielāko problēmu izvirzīju viņa sacīto, ka iegūt pozīciju NATO kā civilian ir ļoti grūti. Tā jau laikam, ka nebūtu es, ja nesāktu galvā kalt kārtējās shēmas, kuras bijās ar īslaicīgiem "tagad man jāmaina profesija/studiju joma/intereses un viss pārējais". Muļķības. Man jābeidz raizēties par kaut ko tādu, jo labāk no tā nav nevienam. Ian's un Peter's pagrieza manu melanholiju pozitīvā virzienā sakot, ka ja reiz kāds atrodas NATO civilian pozīcijā, tad neiespējami tas nav.

Ok, es eju paēst un tad nāku turpināt.
Es nevaru nokavēt vakariņas, jo ēdīsim zivi un zivs ātri atdziest, tā mani Ž tikko apgaismoja.

Āmen.
^^