Manuskripti.

es iedomājos sevi tavā vietā, mēģinot saprast, kā varētu labot situāciju. ja neskaita visus demagoģiskos padomus, ko varu tev sniegt, sākot no dažu ballīšu izlaišanas vai vismaz alkohola daudzuma samazināšanas (veselības saglabāšanai, mieram), beidzot ar datora aiznešanu kaut kur iztīrīt (kas tur drošvien ir dārgi un bez tā kādu laiku šķietami varētu nojūgties), bet to šoreiz ne. ja man būtu jūgšanās sajūta, bezcerība un šauba par sevi, es, pirmkārt, uztaisītu sarakstu ar to, kas man sevī patīk, ar to, kas pašlaik manā dzīvē ir patiešām labs, par ko es varu būt un esmu pateicīga, otrkārt, es izdomātu kaut kādu muļķīgu nodarbi, kas vienkārši uzlabo garastāvokli, piemēram, no žurnāliem grieztu ārā foršas bildītes un līmētu kladītē, pierakstot klāt savas pārdomas. vēlāk skatītos un priecātos. treškārt, pēc tā man būtu atgriezusies cerības gaisma un sāktu lēnā garā un pacietīgi vēlreiz nodefinēt savas dzīves mērķus, bet tos, ko es patiešām vēlos, nevis tos, ko prāts uzskata par nepieciešamiem un sabiedrības pieprasītiem. es to tā izdomātu, pārdomātu un sāktu darīties lēnā garā, neaizmirstot par sevis lutināšanu un saudzēšanu vienlaicīgi.

buča, saulīt, es tev ticu!