Posted on 2011.02.18 at 13:25
Ko es varu pateikt īsumā par vakardienu, kura bija viena no manām negaidītiem pavērsieniem pilnākajām dienām.
Ievācos kopmītnēs, kuras atrodas apmēram 100m no manas fakultātes un bibliotēkas, kas ņemot vērā manu turpmāko grafiku ir vitāli svarīgi.
Saņēmu zvanu no NATO un visu atlikušo dienu ik pa laikam no prieka palēkāju. Pastaigājām pa Ļubļanas centru, atradām divus foršus bāriņus, sapazināmies ar x slovēņiem, šodien man ir paģiras, labi, ka vismaz tikai fiziskas, nevis morālas.
Man patīk viss, varbūt, ka tam ir saistība ar to, ka joprojām jūtos piedzērusies. Man uz palodzes ir hiacinte, kas smaržo pa visu istabu.
Uz galda atklātnītes ar Merlinu Monro un Odriju Hepbernu.

C'est la vie!

Previous Entry  Next Entry