Pēc manas filosofijas dzīve sastāv no iespējām, varbūt tieši tādēļ līdz šim es nevienu ceļu līdz galam nenogriezu, baidoties no tā, ka manis izvēlētais var izrādīties nepareizs&es palikšu bez atkāpšanās plāna. Tagad es griežu pa labi un pa kreisi&sajūta ir laba. Man vairs negribās būt visur mazliet, man gribās būt kaut kur tā pamatīgāk. Nu, tomēr neskatoties ne uz ko es tā izbaudu arī tos brīžus, kad esmu pilnīgi viena. Man patīk vaļāties savās skābajās domās un pārcilāt if&when. Man patīk dzert kafiju un lēnā garā izsmēķēt cigareti un man patīk arī ar acīm zīmēt melnos mežgīņu zarus pret pelēkajām debesīm pa logu. Es esmu kā boa čūska, kas sevī sarij cilvēkus un notikumus kā medījumu un tad vienatnē lēnām sagremo informācijas gūzmu.
Viņs aizbrauca uz laukiem un man nez kāpēc tas saistās ar Krusttēva lasīšanu un viskija pudeles tukšošanu vienatnē - tā es viņu tur šobrīd iedomājos.
Es tik īsā laikā esmu tik ļoti pieradusi gulēt ieritinājusies azotē, ka tagad viena guļot naktī raujos augšā saraustīti elpojot un meklējot kādu blakus.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}