Manuskripti.

Dzīve šķietami sakārtojas. Šodien intervēju Imantu Lieģi bakalauram. Viņš teica, ka izklausās, ka esmu uz pareizā ceļa gan ar rakstīšanu, gan ar izvēli pa labu drošības politikai kā tādai.

Šodien jāparunā ar priekšnieci, gribu saprast uz kādiem noteikumiem/cik ilgu laiku viņi varētu mani šeit pieņemt.
Neesmu satikusi daudzus draugus jau vairāk kā mēnesi. Attaisnojums vienmēr ir bakalaurs, kurš joprojām ir kaut kādās 1/2 pabeigtā stadijā. Jūtu pienākumu viņus satikt, kas kombinējās ar vēlmi, bet es zinu, ka uzņemoties vēl kaut ko (kaut vai vēl kādu tikšanos) būtu mazlietiņ pa daudz. Vēl pāris nedēļas, tad jau būs labi. Gan mīlas trakums būs iegājis rāmākā gultnē, gan bakalaurs uzrakstīts.

Kaut gan mīlas trakums diez vai pāries, jo ir ļoti labi.

Situācijas UPD:

- Pēdējā laikā tērēju pārāk daudz naudas. Nezinu kur tā paliek. Esmu uzsākusi kaut kādu buržuju dzīves veidu kontaktējoties ar cilvēkiem, kuriem tā viena vai otra iemesla dēļ ir pietiekami. Pelnīt pašai nozīmētu arī kaut nedaudz attaisnot tās klātbūtni.

- Pārrunāju visu ar priekšnieci. Līguma parakstīšana ir 50/50. Saņēmu akceptu jūlijam ASV, lai arī kā attīstītos scenārijs. Jāsazvana Džordžtauna&jāmēģina sameklēt pēc iespējas izdevīgākas biļetes. Es piekrītu viņai, ka tas būtu labs karjeras sākums un kā vel. Viņa saka, ka tas būtu muļķīgi no ministrijas puses laist vaļā kādu, kas jau ir sācis iestrādāties.

- Man uz galda stāv smaržīga bēša puķe dzeltenā puķu podā. Ārā spīd saulīte.

Es apsveicu sevi ar pašpagatavotu omleti. Laikam, ka tas ir vienīgais, ko dzīvojot sudijā kopš septembra esmu šeit pati pagatavojusi. Diezgan patīkams process, vajadzētu gatavot biežāk.

Vispār.
Jasāk beidzot pieaugt.