February 20th, 2012


New institutionalism

Posted on 2012.02.20 at 15:49
Nogurums kā zilonis sēž man uz galvas un plakstiņiem. Dzeru kafiju. Baigi gatavojos rakstī bakalauru. Šobrīd man ir tikai ievads. Tā gatavojos jau kādas minūte 15. Vēl neesmu uzrakstījusi ne rindiņu.
Šņikāju ārā cilvēkus un lietas no savas dzīves bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Sestdien atsaucos uz kārtējo random Edija zvanu ar uzaicinājumu uz kafejnīcu. Saturs jau tāds pats, tikai šoreiz jau pavisam konkrēts - vai es būšu ar viņu kopā. Tā īsti nesagaidījis ko es pateikšu viņš sāka kaut kā nobijies taisnoties un atkāpties mēģinot saglabāt pašlepnumu. Izskatās, ka es vīriešus esmu sākusi biedēt. Juris jau ir tāds pats - apvainojas uz mani, nerunā, tad pats salūzt, sāk kaut ko rakstīt, atnāk bez uzaicinājuma ciemos, sēž un klusē. Saka, ka es esot nesaprotama. Es viņam saku, bet Juri, ja tu kaut ko nesaproti, tad pajautā, es tev skaidri un gaiši atbildēšu. Turpina klusēt, jo pajautāt jau bail. Zinu kā tas ir. Es prasu ko viņš no manis gaida, vai tad pats neredz ka mēs jau kādu stundu sēžam blakus un mums reāli nav par ko runāt.
Mamma ar omi sadziedājušās. Es esot egoiste, nedodot puisim iespēju. Man šķiet, ka es viņam dodu iespējas vairāk kā vajag. Vienā brīdī motivē mani stāties maģistratūrā vienā no labākajām šīs jomas universitātēm pasaulē, nākamajā saka, ka es pārāk koncentrējoties uz karjeru, ka man vajagot domāt par attiecībām un būt ar kādu kopā.

Previous Day  Next Day