Manuskripti.

Izbraukumi divatā nāk par labu manām un Ž attiecībām un tās saglabāsies, neskatoties uz to, ka visticamāk pārtransformēsies laika gaitā uz draudzību. Izcīnījos ar savu iekšējo čīkstuli un sāku novērtēt labo, nevis tikai to, kas man nepatīk. Pirmdien bija tikšanās ar Grieķijas parlamenta pārstāvjiem. MdS patīk mana analīze, protams, ka patīk nozīmē kaudzi ar mazām izmaiņām kas jāievieš, piemēram, attiecībā uz vārdu oligarhs, kas vispār ir tāds dīvains jēdziens, kurš acīmredzot ir vairāk izplatīts Baltijas valstu presēs kā ārvalstu praksē. Eju uz savām salsas nodarbībām - vismaz īslaicīga atpūta no manām superīgajām/kārtējām/gruzona pilnajām pārdomām par karjeru un nākotni. Biju Māstrihtā uz meeting for young professionals pie alus glāzes (vai divām). Satiku puisi no LV, Māstrihtā vispār esot ap 60 latviešu. Mazlietiņ uznāca melanholiskās pārdomas pēc sarunas ar MdS - es savā stilā par savu dzīves lielāko problēmu izvirzīju viņa sacīto, ka iegūt pozīciju NATO kā civilian ir ļoti grūti. Tā jau laikam, ka nebūtu es, ja nesāktu galvā kalt kārtējās shēmas, kuras bijās ar īslaicīgiem "tagad man jāmaina profesija/studiju joma/intereses un viss pārējais". Muļķības. Man jābeidz raizēties par kaut ko tādu, jo labāk no tā nav nevienam. Ian's un Peter's pagrieza manu melanholiju pozitīvā virzienā sakot, ka ja reiz kāds atrodas NATO civilian pozīcijā, tad neiespējami tas nav.

Ok, es eju paēst un tad nāku turpināt.
Es nevaru nokavēt vakariņas, jo ēdīsim zivi un zivs ātri atdziest, tā mani Ž tikko apgaismoja.

Āmen.
^^

Atgriežoties no vakariņām es vairs īsti nesaprotu Ž piezīmi par zivs atdzišanu, jo mēs ēdām siļķi. x_x

Pieturos pie tā, ka neiespējams nav nekas. Darbā turpinu analīzi ar Lietuvu. Mans kolēģis Marks ar kuru es ikdienā atrodos vienā telpā ir kā Češīras kaķis. Uzdod pāris mistiskus jautājumus ar savu beļģu akcentu, tad nesagaidījis atbildi nosaka: "Maybe, maybe - I don't know..." un pazūd. Ian's man ir tuvāks mentors kā MdS, tā kaut kā ir iekārtojies. Viņš ir daudz saprotamāks un pretīmnākošāks.
Ā, pie vakariņu galda Ž ģimene stāstīja par kkādu Ž draugu no skolas laikiem, kurš ir iedomājies, ka ir vampīrs un visu laiku uzvedās tā it kā būtu. Piemēram, par jokiem viņš nesmejās, jo vampīri nesmejās (?!) Tāpat viņam ir kaut kāda nesankcionēta sieviešu ignorēšanas mānija, atnākot ciemos viņš runā tikai ar Ž tēvu un mammu ignorē izliekoties, ka nedzird vai, ka ir aizņemts ēdot etc. un tā ar visām sievietēm.

Šodien sapulcē ierunājos par savu field research tripu uz Briseli un jā ^^ pēc Ian'a vārdiem MdS esot to ne tikai akceptējis, bet arī apsolījis. Cerams, ka viss izdosies. Peter's šodien piesēdās klāt manai kafijas dzeršanai bāzes bufetē un krustu šķērsu iztaujāja par to kā man iet/gāja Slovēnijā utt. Beigās uzzināju, ka MdS esot īpaši visiem pieteicis, lai maksimāli iesaista mani POLAD ofisa darbā un gādā, lai es starp viņiem jūtos labi. Es neesmu vēl MdS līdz galam atkodusi, bet mani mulsina viņa netiešās rūpes un racionālais skatījums.

Man nenormāli smieklīgi salikās tas, ka Ž mamma nosauca Žaku par quatschkopf. ^^ Vēl smieklīgāks par šo faktu ir dict.cc dotais tulkojums -> Quatschkopf: babbling idiot/silly ass