Raison D'etat.
Posted on 2011.06.05 at 22:27Mūzika: Nina Simone - Here comes the sun.
Nepārproti, vakardiena bija lieliska, kā jau visas pārējās dienas šajā nedēļā. Tomēr, man šķiet, ka es bēgu no realitātes atkal un atkal. Šodien visu dienu galva kā vate. Nevarēju atcerēties savu bankas lietotāja nr., pēc pāris stundām atcerējos, bet uz brīdi jau bija tāda sireāla sajūta atkal.
Saģērbos kā 50tajos, sagaidīju Aleksu ar 2kg ķiršu maisu, uztaisīju kafiju ar putukrējumu - našķojāmies ar ķiršiem&kafiju. Gājām skatīties regbija spēli. Iepriekšējā vakarā biju iepazinusies ar kārtējo regbija komandu - šoreiz no Nīderlandes. Spēle bija lieliska. Squareface dumjais sportists izrādās spēlēja pret Nīderlandiešiem un es jau biju NL pusē for several reasons. Laiks bija vājprātā sutīgs - iepriekšējā vakara paģiru nomocītie nespēlētāji atnesa mums aukstu aliņu. Pēc spēles sāka gāzt kaut kas pa vidu starp krusu un ledus aukstu lietu. Skrējām/gājām uz kopmītnēm - ahh, lietus.
Vēlāk vakarā kopā ar puišiem&Ameriku&somietēm izdejojāmies KMŠ tā, ka viscauri bijām slapjas.
Ap 6 no rīta, kad gājām uz centru, jo bārs vērās ciet, puiši bez īpašas norunas pēkšņi izģērbās pilnīgi kaili un ieleca strūklakā - mēs ar Alexu sekojām piemēram, tiesa gan nedaudz vairāk apģērbušās! Viens no viņiem izzvejoja 500 rūpiju monētu no Indonēzijas un iedeva man. Tagad kolekcija ir papildināta.
Džimijs, pilnībā vīlies par to, ka man ir relationship kaut arī open, un par to, ka atsakos viņu noskūpstīt vakara gaitā izveidoja teoriju par to, ka esmu lezbiete. Tad, kad viņam paprasīju kādēļ šāds secinājums, sekoja atbilde: You don't like any man in this club. I thought that there must be something wrong or twisted about you. Uz ko es atbildēju: Oh, there most certainly is something twisted and wrong about me.
Un varbūt, ka vaina jau atkal ir tajā, ka bēgu no problēmām, nevis tās risinu. Un lai arī šis pusgads ir bijis tik ļoti lielisks un es gribētu to turpināt un turpināt mūžīgi - gadu pēc bakalaura ceļot pa Latīņameriku vai studēt maģistru kaut kur otrā pasaules malā, vienlaikus es negribu attapties kādā posmā savā dzīvē viena, jo viss man apkārt ir bijis tikai temporary fun - garāmejošas attiecības/cilvēki/mājvietas. Gribās ko varenāku!
Un Džimijam ir taisnība, tam x čalim Floridā savā ziņā arī ir taisnība - mani vairs nevar pārsteigt, daudz kas mani garlaiko, es dzīvoju ar domu, ka jūtu un saprotu visu dziļāk un labāk kā lielākā daļa satiktos, bet brīžos, kuros es tomēr nolemju atvērties kādam cilvēkam tas likumsakarīgi ir kāds, kurš to pilnīgi noteikti nav pelnījis, bet tie, kuri to būtu pelnījuši, tiem šāds gods netiek&tas ir skumji. Tas ir skumji skumji skumji.
Man ir ilūzija par to kā vajag un kā būs, bet mani izēd tas, ka tā nav jau tagad. Cik gan atvieglota es būtu zinot, ka nākotnē mani gaida tas uz ko es tiecos.
Cilvēki man liek vilties.
Es lieku vilties viņiem.
Nokratu attiecības, nevis risinu.
Skaisti!
Saģērbos kā 50tajos, sagaidīju Aleksu ar 2kg ķiršu maisu, uztaisīju kafiju ar putukrējumu - našķojāmies ar ķiršiem&kafiju. Gājām skatīties regbija spēli. Iepriekšējā vakarā biju iepazinusies ar kārtējo regbija komandu - šoreiz no Nīderlandes. Spēle bija lieliska. Squareface dumjais sportists izrādās spēlēja pret Nīderlandiešiem un es jau biju NL pusē for several reasons. Laiks bija vājprātā sutīgs - iepriekšējā vakara paģiru nomocītie nespēlētāji atnesa mums aukstu aliņu. Pēc spēles sāka gāzt kaut kas pa vidu starp krusu un ledus aukstu lietu. Skrējām/gājām uz kopmītnēm - ahh, lietus.
Vēlāk vakarā kopā ar puišiem&Ameriku&somietēm izdejojāmies KMŠ tā, ka viscauri bijām slapjas.
Ap 6 no rīta, kad gājām uz centru, jo bārs vērās ciet, puiši bez īpašas norunas pēkšņi izģērbās pilnīgi kaili un ieleca strūklakā - mēs ar Alexu sekojām piemēram, tiesa gan nedaudz vairāk apģērbušās! Viens no viņiem izzvejoja 500 rūpiju monētu no Indonēzijas un iedeva man. Tagad kolekcija ir papildināta.
Džimijs, pilnībā vīlies par to, ka man ir relationship kaut arī open, un par to, ka atsakos viņu noskūpstīt vakara gaitā izveidoja teoriju par to, ka esmu lezbiete. Tad, kad viņam paprasīju kādēļ šāds secinājums, sekoja atbilde: You don't like any man in this club. I thought that there must be something wrong or twisted about you. Uz ko es atbildēju: Oh, there most certainly is something twisted and wrong about me.
Un varbūt, ka vaina jau atkal ir tajā, ka bēgu no problēmām, nevis tās risinu. Un lai arī šis pusgads ir bijis tik ļoti lielisks un es gribētu to turpināt un turpināt mūžīgi - gadu pēc bakalaura ceļot pa Latīņameriku vai studēt maģistru kaut kur otrā pasaules malā, vienlaikus es negribu attapties kādā posmā savā dzīvē viena, jo viss man apkārt ir bijis tikai temporary fun - garāmejošas attiecības/cilvēki/mājvietas. Gribās ko varenāku!
Un Džimijam ir taisnība, tam x čalim Floridā savā ziņā arī ir taisnība - mani vairs nevar pārsteigt, daudz kas mani garlaiko, es dzīvoju ar domu, ka jūtu un saprotu visu dziļāk un labāk kā lielākā daļa satiktos, bet brīžos, kuros es tomēr nolemju atvērties kādam cilvēkam tas likumsakarīgi ir kāds, kurš to pilnīgi noteikti nav pelnījis, bet tie, kuri to būtu pelnījuši, tiem šāds gods netiek&tas ir skumji. Tas ir skumji skumji skumji.
Man ir ilūzija par to kā vajag un kā būs, bet mani izēd tas, ka tā nav jau tagad. Cik gan atvieglota es būtu zinot, ka nākotnē mani gaida tas uz ko es tiecos.
Cilvēki man liek vilties.
Es lieku vilties viņiem.
Nokratu attiecības, nevis risinu.
Skaisti!