Vakardienas bilance diezgan interesanta: ~5h pavadījām krustu šķērsu runājot ar īslandieti, ēdot pusdienas un dzerot kafiju - izrunājām visu sākot no ģimenes, beidzot ar troļļiem. Jāpiebilst, ka viņš ir vecāks kā mans tēvs, līdz ar to es uz viņu pilnīgi noteikti neskatos kā uz vīrieti ar kuru man kaut kas kādreiz varētu būt. Varbūt tādēļ vēlāk saņemtais ziņojums ar: next time we should meet in dusk mani nedaudz samulsināja. Ļoti ceru, ka brīnumainā kārtā viņš to bija domājis savādāk kā izklausījās. Oh well, whatever. Tāpat mani vīrieši vairs nespēj pārsteigt ne pozitīvā ne negatīvā ziņā.
Vēlāk sēdējām ar dumjo sportistu un dzērām aliņu pie manas fakultātes. Šodien viņš aizbrauca atpakaļ uz Horvātiju, bet man - pilnīgi un galīgi vienalga.
Laikam esmu palikusi bezemocionāla.
(wtf)
Tad Alexa mani izvilka uz kmš, kur, nu bet protams!!! Iepazinos ar vēl vienu regbija komandu - šoreiz no Nīderlandes. Šodien 5os iesim skatīties viņu spēli.
Man kaut kā tik ļoti vienalga par nākamās nedēļas 2 eksāmeniem un projektu, kurš jāuzraksta.
Vēlāk sēdējām ar dumjo sportistu un dzērām aliņu pie manas fakultātes. Šodien viņš aizbrauca atpakaļ uz Horvātiju, bet man - pilnīgi un galīgi vienalga.
Laikam esmu palikusi bezemocionāla.
(wtf)
Tad Alexa mani izvilka uz kmš, kur, nu bet protams!!! Iepazinos ar vēl vienu regbija komandu - šoreiz no Nīderlandes. Šodien 5os iesim skatīties viņu spēli.
Man kaut kā tik ļoti vienalga par nākamās nedēļas 2 eksāmeniem un projektu, kurš jāuzraksta.