January 21st, 2011


Posted on 2011.01.21 at 15:23
Vakar 4 no rīta man saņēmu zvanu no Francijas. (hah). Manu tikai gribēja piezvanīt, lai pārliecinātos, ka tas patiešām ir mans nummurs un tad vēl lika man nakts vidū iemācīties pareizi izrunāt arlabunakti franciski.

Jūtos tik labi esot viena kojās. Parasti šādās situācijās esmu komplektā ar paģirām no iepriekšējās dienas ballītes, bet šodien tādā nesteidzīgā garā malkoju kafiju, noskatījos Kasablanku&man iepatikās Ingrīda Bergmane. Vispār, man patīk vecās filmas, viņām piemīt neatkārtojams šarms, atturīgums attiecībās, tajā pat laikā tu visu vari nolasīt no acīm un kustībām. Dažreiz man šķiet, ka esmu piedzimusi nepareizajā laikā.

Iegāju dušā, sasmērējos ar krēmiem. Tagad sēžu viena un raisu dialogus pati ar sevi. Man tā patīk būt vienatnē ar sevi, ka nevaru to izstāstīt. Laikam, ka šie mirkļi ir tik ļoti novērtējami tādēļ, ka tie ir reti.

Aiz loga lēnām snieg sniegs ar lielām pārslām.
Un man šajā brīdī ļoti ļoti patīk dzīvot, pat šajos laikapstākļos ar kūstošo sniegu un suņu izkārnījumiem.

Previous Day  Next Day