January 20th, 2011


Posted on 2011.01.20 at 17:12
Šodien visu dienu esmu ieņēmusi kaut kāda mocekļa pozīciju un šaustu sevi morāli. Diezgan smieklīgi, bet vispār galīgi nesmieklīgi. Alkohols uz manu ķermeni iedarbojās vienkārši kā vistīrākā inde - un laikam, ka līdz šim slēdzienam man bija jānonāk ilgākā laika posmā kā par to pašu attiecībā uz cigaretēm.

Žēl, ka kojās nav vannas, tā es tagad ietu vannā un pārdomātu savu dzīvi. Skatīšos megamaindu. Nekur neiešu - pavadīšu beidzot vērtīgu laiku divatā ar sevi.

Vakar man teica, ka es izskatos pēc itālietes un es to uztvēru kā lielu komplimentu, jo es dievinu itāļu ģērbšanās stilu un sievietes, kuras seko sev līdz.

Posted on 2011.01.20 at 23:37
Vai nu man vienkārši ir pienācis tāds vecums, vai nu to ietekmē kādi blakus apstākļi vai sagadīšanās, bet pēdējā laikā es sastopu tikai tādus vīriešus, kuri kaut kāda brīdī piemin iespējamās precības ar mani, apmēram tādā stilā kā: es tevi varētu apprecēt. Pat pat, ja mēs tik tikko esam iepazinušies.

Tāpat vēl viens šodienas dīvainais notikums papildus paģirām ir tas, ka man atrakstīja bijušā drauga mamma un aicināja aizbraukt ciemos, lai apskatītu to kā viņa mazajam brālītim ir izauguši pirmie zobiņi.

Guļu kojās sapirkusies gardumus, klausos abbu un skatos multenes. Man šodien ir vakars divvientulībā ar sevi.


Atziņa pašai priekš sevis: vislielākais pluss, lai kaut ko sasniegtu ir augsta pašapziņa. Arvien vairāk un vairāk sāku to saprast. Nav tāds jēdziens kā pārāk augsti izvirzītie mērķi, ir tikai pārāk zemi izvirzīti mērķi, kurus vada bailes, ka ne jau es būšu tā, kas to sasniegs, citi taču ir labāki. Bet nav, tas ir tas, kas jāsaprot. Visus cilvēkus tāpat vada bailes un visiem cilvēkiem tāpat trūkst pārliecības par sevi.

Previous Day  Next Day