.:.***.:.
Posted on 2010.05.16 at 13:10
Pēc vakardienas sarunas ar tēti es sapratu, ka vairs nevēlos mēģināt savienot mācības ar darbu un tagad domāju, kā lai pieklājīgāk paziņo priekšniekiem to, ka vairs nestrādāšu pie viņiem un kā lai dabon savu sapelnīto naudu par šīm dienām. Vakar vakarā man sākās iekšējā histērija no domas, ka šodien būtu jāiet uz darbu. Es pateicu priekšniecei, ka guļu mājās ar temperatūru un tādeļ nebūšu. Es sapratu, ka fiziski vairs nevaru izturēt celšanos 7:30, visas dienas nervu sasprindzinošu un fiziski nogudrinošu skraidīšanu līdz 9iem vakarā. Rezultātā es mājās esmu pēc 22:00 vakarā un tad man ir jāsāk mācīties, lai pagūtu uzrakstīt divus referātus un studiju darbu. Par to visu man maksā 12ls dienā un dirš virsū par sīkumiem, kurus neesmu ievērojusi, piemēram, brīdī, kad man ir jāuztaisa vienlaicīgi piecas ēdienu porcijas, es neesmu galdiņam nomainījusi pelnu trauku. Vakar priekšnieku nesaprašanās dēļ man bija jāstrādā vienai, līdz ar to slodze bija milzīga. ap pulkstens 3iem, kad lielākās klientu masas bija aizplūdušas man virtuvē sākās asaru plūdi, kurus es nevarēju apturēt. Tētis teica, ka nav nekas sliktāks kā strādāt pie priekšniekiem, kas negrib vai nevēlās ievērot labo ko tu izdari, jo tas ved pie degradācijas.
Aij, tas viss ir pārak liels sviests. Viņš teica, ka ja man jūnijā tik ļoti gribās strādāt, tad es varu strādāt pie viņa, kur man par 8h dienā normāla, nestresaina darba maksās 10ls dienā un man uz darbu jābrauc divas pieturas, nevis no Iļģuciema līdz Meža parkam ar diviem transportiem kā tagad. Es sapratu to, ka mācības un veselība man šobrīd ir primārās vērtības par mēģinājumu kaut ko mistiski kaut kam pierādīt. Laikam, ka es tiešām vienkārši neesmu radīta ilgstošam fiziskam darbam. Es nemāku atslēgt prātu no ķermeņa un tajā brīdī nedomāt. Man sāp gan smadzenes gan ķermenis.
Ok, mana lielā činkstēšana beidzās.
šodien pēdējo nedēļu laikā atkal sajutos patiešām atvieglota un laimīga.
Man vienalga ko viņi teiks, bet es aizrakstīšu, ka vairs nestrādāšu.
>:
Posted on 2010.05.16 at 14:42
Vēlreiz izvērtēju savas prioritātes. Atteicos no darba - atbildi gan vēl neesmu saņēmusi <- par to nedaudz dreb sirds, bet no otras puses nekādas sankcijas manā virzienā nemaz nevar būt, jo darba līgums ir pagaidu, kas nozīmē, ka abpusēji attiecības var tikt pārtrauktas jebkurā brīdī, bez iepriekšējas brīdināšanas. Es gan nācu pretī un teicu, ka ja nepieciešams, tad varu strādāt tik ilgi, kamēr viņi atradīs man aizvietotāju. Nešaubos gan, ka pārāk ilgi meklēt nevajadzēs. Dzeru tēju no T kausa. Brīnos kā viņš tam visam pa vidu vēl mani vispār var paciest. Manas dīvainās raudāšanas un bezspēka lēkmes nakts un dienas laikā. Es novērtēju to kā viņš par mani rūpējās.