.:...*...:.
Posted on 2010.04.18 at 15:03
Goda vārds, mani kaitina, ka cilvēks tik ļoti ieciklējās uz vienu lietu&tad par to tik prasti cepjās cenšoties sev un citiem iestāstīt, ka to nedara un, ka tas neko viņam nenozīmē.
Ok, whatever. Vienkārši kaut kā nedaudz skumji jau tas sāk palikt. Ja nerūp - tad nerunā par to.
Ok, whatever. Vienkārši kaut kā nedaudz skumji jau tas sāk palikt. Ja nerūp - tad nerunā par to.
<3.
Posted on 2010.04.18 at 15:08
Džūlija savu dzimumdienu kārtējo reizi svinēja savā šausmu filmas vietā - tumsa/nodegusi divstāvīga muiža/mazais hess&trako māja un tam visam pa vidu maza koka mājiņa ar pirti. Un šoreiz es pat to neesmu nosapņojusi, bet tā bija realitāte. Uztaisījām smieklīgu fotosesiju, visās bildēs vismaz viens no mums izskatās smieklīgi. Vēlāk pa nakti braucām mājup&palikām pie Ances, jo viņš principa pēc nenakšņošot pie manis, ja nebūs to iepriekš sarunājis ar maniem vecākiem. Drāmas karalis, bija jau gatavs palikt viesnīcā, bet te ieslēdzās mani principi. Beigās bija dievīgi. Neskatoties uz to, ka agri jāceļās dēļ tām kāzām, es izgulējos ieritinājusies azotē&visu rītu priecājos par to cik svētlaimīgi viņš miegā smaida.
Kāzas pagāja vienā mirklī. Viens no smieklīgākajiem brīžiem bija mana iedzeršana izvairoties no vecākiem. Šorīt gājām pirtī un peldējāmies ezerā.
Beidzot esmu mājās&drīz braukšu uz Rīgu.
Ja ir tā sajūta, tad viņa jātver. Brīžiem gribās to labo sastūķēt pudelēs un pataupīt skumjiem brīžiem.
Kāzas pagāja vienā mirklī. Viens no smieklīgākajiem brīžiem bija mana iedzeršana izvairoties no vecākiem. Šorīt gājām pirtī un peldējāmies ezerā.
Beidzot esmu mājās&drīz braukšu uz Rīgu.
Ja ir tā sajūta, tad viņa jātver. Brīžiem gribās to labo sastūķēt pudelēs un pataupīt skumjiem brīžiem.
(*)
Posted on 2010.04.18 at 20:39Mūzika: Vampire weekend - oxford comma
Pagaidām sēžu viena mūsu perfekti sakārtotajā vidē. hmm. cik ilgs laiks paies līdz tā atkal savandīsies?
aij, mans mīļais ir izvārtījies medus podā&es vispār tajā dzīvoju. Svinīgi apsolīju V aizbraukt līdz Ventspilij tuvākā mēneša laikā. būbūbū, kapēc tas ir tik tālu...
Vecāki teica, ka es esot uzplaukusi. smieklīgi. es jūtu to, ka jo laimīgāka es palieku, jo vairāk man trūkst satura par ko rakstīt. laikam, ka līdz šim esmu pratusi rakstīt tikai par savām sāpēm&tagad rakstīt par prieku nesanāk kaut kā tik labi. man negribās rakstīt tā, ka cukurs birst ārā, bet es esmu savā kokonā. atceros brīdi pirms kāda laiciņa, kad esot viena mājās skatījos tv - pa vienu kanālu rādīja politikas ziņas, pa otru žurnāliste sarunājās ar vecu vīru par viņa mūža gājumu. Toreiz es sapratu, ka man sirdij tuvāks bija otrais&nu es šaubos par to vai gribu pa visām varītēm spraukties iekšā konservatīvajā un šaubu pilnajā politikā, bet arī mierīgu dzīvi es negribu. V prasīja vai kādreiz mūžā es par kaut ko esmu arī pilnīgi pārliecināta, tā, ka jā - tas noteikti ir domāts man.
Man patīk tas ko es studēju, bet es negribu izlauzt sev ceļu tā kā šobrīd izskatās, ka tas būs jādara. es gribu laikam tomēr spiest uz maģistratūru ārzemēs, iespējams, ka ASV.
Laiks rādīs.
V teica, ka filozofi ir vai nu vieni vai kopā ar tādām sievietēm kā es.
bet viņš nav bijis kopā ar mani ikdienas rutīnā. es gribētu būt tāda, kas ceļ otru augšā, nevis gremdē. es ceru, ka esmu tieši tāda.