Manuskripti.

aij, mans mīļais ir izvārtījies medus podā&es vispār tajā dzīvoju. Svinīgi apsolīju V aizbraukt līdz Ventspilij tuvākā mēneša laikā. būbūbū, kapēc tas ir tik tālu...

Vecāki teica, ka es esot uzplaukusi. smieklīgi. es jūtu to, ka jo laimīgāka es palieku, jo vairāk man trūkst satura par ko rakstīt. laikam, ka līdz šim esmu pratusi rakstīt tikai par savām sāpēm&tagad rakstīt par prieku nesanāk kaut kā tik labi. man negribās rakstīt tā, ka cukurs birst ārā, bet es esmu savā kokonā. atceros brīdi pirms kāda laiciņa, kad esot viena mājās skatījos tv - pa vienu kanālu rādīja politikas ziņas, pa otru žurnāliste sarunājās ar vecu vīru par viņa mūža gājumu. Toreiz es sapratu, ka man sirdij tuvāks bija otrais&nu es šaubos par to vai gribu pa visām varītēm spraukties iekšā konservatīvajā un šaubu pilnajā politikā, bet arī mierīgu dzīvi es negribu. V prasīja vai kādreiz mūžā es par kaut ko esmu arī pilnīgi pārliecināta, tā, ka jā - tas noteikti ir domāts man.

Man patīk tas ko es studēju, bet es negribu izlauzt sev ceļu tā kā šobrīd izskatās, ka tas būs jādara. es gribu laikam tomēr spiest uz maģistratūru ārzemēs, iespējams, ka ASV.

Laiks rādīs.

V teica, ka filozofi ir vai nu vieni vai kopā ar tādām sievietēm kā es.

bet viņš nav bijis kopā ar mani ikdienas rutīnā. es gribētu būt tāda, kas ceļ otru augšā, nevis gremdē. es ceru, ka esmu tieši tāda.