bwē. Kaut kāds wtf PMS sindroms man vakar bija. Sēdēju kojās un raudāju ne par ko un tad vēl fiziski bija sūdīgi. Atbrauca T, sazāļoja mani, saritinājos čokuriņā viņam azotē un atslēdzos uz kādu brītiņu. TF iet garām/vakara ballīte 80to stilā iet garām, nu ok, uz to vēl es varētu aiziet, jo tagad es jūtos jau daudz labāk kā piemēram šorīt no rīta, bet tas būtu dīvaini, ņemot vērā to, ka es pateicu, ka izrādē nevaru spēlēt, jo man bija slikti (kā arī bija). Varbūt mēs varētu aiziet kaut kur vienkārši pasēdēt. Uz Jelgavu braukt negribās, vienīgais iemesls būtu, lai satiktu Anci. Būtu forši, ja viņa atbrauktu uz Rīgu. :P Nu ok, rīt es tāpat gribot/negribot braucu uz Jelgavu. Ar mammu negribu runāt pat pa telefonu. būbūbū.
es zinu, ka uzvedos tā kā man parasti nepatīk, kā pārīši dara, bet atrodoties pirmajā posmā, domāju, ka tā tas vienkārši ir. mēs tikai gulšņājam pa istabiņu&čubinamies, negribās nekur iet un neko darīt.