telpas galā stāvēja kāds tēls ar benzīna kannu, viņš iešūpoja to un izlēja benzīnu svītrā uz manu pusi un ar skaistu sērkociņa vēzienu to aizdedzināja, bet es stāvēju nekustīga liesmās un domāju - ne jau atkal, ne jau atkal es iemīlēšos.
.:...
Posted on 2009.02.23 at 20:51
vienkārši lol - man atraksta lokālās/mazpazīstamās/bet neapšaubāmi espatsdomājukaļotikrutās vietējās grupas solists X (kuru pazīstu ļooooti attāli) un prasa, lai aizsūtu viņam savu fotogrāfiju, kura man parādās pēdējā galerijā kā titulbilde, bet ir uzlikta tā, lai neviens nevar apskatīt. Es prasu - emm, kāpēc?
Viņš - es gribu uzlikt uz krekla. :P
whāaaj?
tātad turpinājums:
[20:55:21] Lex. says: p.s. kur tu īsti taisies viņu likt?
[20:55:34] Lead vocal says: uz saviem skatuves krekliem
[20:55:44] Lead vocal says: tas vasaras Tūrej
[20:55:51] Lead vocal says: lai ir ko pamainīt
No brain-no pain.
Posted on 2009.02.23 at 23:49
es neesmu diez ko gudra, ar katru dienu airvien vairāk pārliecinos, but.... I like īt.
P.S. Šodien izlasīju Lilitā rakstu par to, kad mīlestības ir pārāk daudz un nevarēju saprast vai ar mani gadījumā nav kā ar anonīmajiem alkaholiķiem - es nespēju atzīt savu problēmu. Tam gan nav nekāda sakara ar šo bildi. Un arī tā mana problēma drīzāk ir pāraugusi tādā - whyyy nott stāvoklītī. Man smuki noļupusi melnā nagulaka, bet acentons atrodas pārāk tālu. Vēl no rīta puses paziņoju saviem klasesbiedriem, ka viņi visi ir idioti un ka ja būtu tāda iespēja, tad es pārietu uz citu klasi. Un visticamāk arī uz citu skolu. Dusmas gan ātri pārgāja, jo vispār nemēdzu ilgi dusmoties, bet BET mani tā tracina tas, ka visiem viss ir pie kājas - žetonvakars, izlaidums, nevienam neko nevajag, ne balli, ne svinīgo daļu, ne iemeslu, lai uzvilktu kleitu - neko. Un tad tu sajūties kā idiote, jo esi vienīgā kurai gribās kaut kādas atmiņas no tās fakinās vidusskolas beigām, kuras ir 1X mūžā.
Tā jau man šķiet, ka dzīve skrien garām.