Manuskripti.

Finally, Greckis, lai arī dēvēts par pilnīgi nekam nederīgu maitasgabalu, kas fočējas ar striptīzdejotājām (vai pat ļaunāk, negribu domāt) un liek šīs bildes profilā, pateica arī kaut ko jauku. Vai arī es to uztvēru jauki savā mazajā dumjajā galvelē. :P Jebkurā gadījumā - viņš parūpēsies, lai man rīt līdz pat vakaram nebūtu garlaicīgi Rīgā. Es nevaru sakoncentrēties uz interviju filozofijā, vismaz kultūrvēstures gleznu aprakstu es kaut kā piebeidzu. Man jāizmazgā mati un jāzidomā ko es rīt vilkšu. Pēc nedēļas slimošanas man negribās vairs skatīties spogulī. Zilie rinķi zem acīm neparko labu neliecina un vispār mana seja izskatās kaut kā nedzīvi. Acis ir vispār pazudušas sejā. Šodien vedināju vecākus uz domu par brīvprātīgo darbu ārzemēs, aizvedināju mammu līdz tam, ka tgd viņa ir izdomājusi braukt uz ārzemēm strādāt un lika man pašai meklēt priekš sevis kādu projektu.

Pārmeta man to, ka esmu apēdusi gandrīz visu baltās šokolādes tāfelīti - viņa nu gan ir iejūtīga, neredz, ka man ir bēdas? :D

Visu laiku klusām ieķiķinu pati par sevi.