dcb n
Posted on 2009.01.24 at 16:58
Sākšu ar: NĒ, man vēl nav apnicis izklausīties kā 13 gadniecei
un JĀ viņš ir tāds (jau atkal lietošu šo vārdu, kas kā izrādās nav mans jaundarinājums) orgasmisks.
Mani ar atkārtotu vilni savā varā ir paņēmis šis darbs, jo beidzot es lasu arī grāmatu.
Ok, šajā brīdī es sakaunējos atkal pati par sevi, tāpēc iešu turpināt lasīt vai arī kačāt bildītes no gōogles. :P
Forbiden fruits for me 2 eat.
Posted on 2009.01.24 at 23:54
Tikko nodomāju, ka Līģis noteikti nebūs tuvumā tad, kad man viņu vajag. Man ir pilnīga un galīga personības krīze. No vienas puses es ticu, ka liela daļa no glamūra/spožuma/stila utt. ir ārējs sūds, bet no otras puses es nesaprotu kāpēc man šajā konkrētajā brīdī ir palicis svarīgi tas, ka neesmu pašā pašā augšā. Iespējams, ka man visu laiku ir bijušas aizmālētas acis ar tiem komentāriem un rīcību, bet tagad es jūtos kā pilnīgākā muļķe saprotot, ka esmu pieļāvusi tādu domu, ka tāpat izšļūkšu visam dzīvē cauri, jo es taču esmu forša blāblāblā. Es gribu būt laba - tik laba, lai patiktu pati sev un man nebūtu kur sev piesieties. Intelektuāla/pievilcīga/veiksmīga. Vīrietis pie sāniem nav mans pašmērķis, bet tādā gadījumā visam pārējam jābūt tik perfekti nostādītam, ka es patiešām jūtos laimīga un neapdraudēta bez viņa arī pēc 10 gadiem.
Nošpikoju no Tijas to, ka es gaidu pavasari. Patiesībā sajūtu to jau kādu laiku. Sniegs ārā kūst atsedzot suņu kakas, kuru parkā pie manas mājas nav maz. Atceros pagājušo gadu, nekas daudz emocionālajā ziņā nav mainījies. Gribas ticēt, ka tipa esmu augusi personības ziņā, visās citās jomās tikai ne tajā vienīgajā. Pēdējās cerības uz manu pēkšņo garīgo izaugsmi ir tad, kad es būšu pilnīgi neatkarīga no vecākiem. Gribas domāt, ka es zinu un jūtu vairāk nekā dažs labs man pazīstams 29 gadu vecumā, bet vai tam būs nozīme brīdī, kad mani ceļi krustosies ar a la Džoliju? Nezinu kāpēc, bet man ir tieksme idealizēt cilvēkus un iedomāties viņus labākus esam. Tas lielos vilcienos attiecās tikai uz maniem pievilkšanās objektiem, ne uz parastiem ikdienas cilvēkiem. Pat draugos es saskatu vairāk trūkumus kā viņos. Respektīvi, neteiksim, ka es automātiski sev klaji meloju, taču uzkrītoši velku kopīgās paralēles un mēdzu izlaist kādu nepatīkamu sīkumu no savām atmiņām. Šis ir vēl 1 netikums, kuru es gribu iznīdēt.
Jūlijai bija taisnība par to, ka šī mēneša laikā es būšu tā pieradusi pie neatkarības, ka pēc tam jūgšos nost. Es nejūdzos. Es sēžu un domāju par to kāda bija sajūta spiežot gāzes pedāli, pārslēdzot ātrumus, braucot bezmērķīgi un tomēr ar zināmu mērķi, klausoties mūziku, apstājoties uzsmēķēt un atkal domājot domājot domājot. Iekšā aug enerģija. Galva pulsē. Jūtos tā it kā priekšā kāds vicinātu sarkanu lakatu un sarkanā krāsa uz mani iedarbojas.
Nošpikoju no Tijas to, ka es gaidu pavasari. Patiesībā sajūtu to jau kādu laiku. Sniegs ārā kūst atsedzot suņu kakas, kuru parkā pie manas mājas nav maz. Atceros pagājušo gadu, nekas daudz emocionālajā ziņā nav mainījies. Gribas ticēt, ka tipa esmu augusi personības ziņā, visās citās jomās tikai ne tajā vienīgajā. Pēdējās cerības uz manu pēkšņo garīgo izaugsmi ir tad, kad es būšu pilnīgi neatkarīga no vecākiem. Gribas domāt, ka es zinu un jūtu vairāk nekā dažs labs man pazīstams 29 gadu vecumā, bet vai tam būs nozīme brīdī, kad mani ceļi krustosies ar a la Džoliju? Nezinu kāpēc, bet man ir tieksme idealizēt cilvēkus un iedomāties viņus labākus esam. Tas lielos vilcienos attiecās tikai uz maniem pievilkšanās objektiem, ne uz parastiem ikdienas cilvēkiem. Pat draugos es saskatu vairāk trūkumus kā viņos. Respektīvi, neteiksim, ka es automātiski sev klaji meloju, taču uzkrītoši velku kopīgās paralēles un mēdzu izlaist kādu nepatīkamu sīkumu no savām atmiņām. Šis ir vēl 1 netikums, kuru es gribu iznīdēt.
Jūlijai bija taisnība par to, ka šī mēneša laikā es būšu tā pieradusi pie neatkarības, ka pēc tam jūgšos nost. Es nejūdzos. Es sēžu un domāju par to kāda bija sajūta spiežot gāzes pedāli, pārslēdzot ātrumus, braucot bezmērķīgi un tomēr ar zināmu mērķi, klausoties mūziku, apstājoties uzsmēķēt un atkal domājot domājot domājot. Iekšā aug enerģija. Galva pulsē. Jūtos tā it kā priekšā kāds vicinātu sarkanu lakatu un sarkanā krāsa uz mani iedarbojas.