Manuskripti.

Protams,ka viens. Bet tomēr uzskatu - laimīgāka govs/cūka dzīvē = tīrāka sirdsapziņa cilvēkam, kas tam dzīvi nodrošinājis un to pēcāk apēd. Nezinu, vai tas ir normāli, kā nobarojamos lopus tur. Cūkas - 70 cm plats steliņģis, ne apgriezties, neko. Vēl no pakaļas pienāk, iebāž roku pakaļā un sivēni gatavi vai nobaro. Nekad neredzot sauli vai vispār, aiz mūra sienas. Nonākam pie secinājumiem, ka labāk nodrošināt dzīvniekam pilvērtīgu dzīvi un apstākļus nav nemaz tik grūti(govis izlaist zālē, cūkas arī ārā), arī pati karbonāde varētu būt laimīgāka.
Cilvēki ir akli, vadās pēc tā, ko kāds nokliedzas.Nedomā jau par to, kādu stāstu varētu pastāstīt Jelgavas gaļas kombinātā vai Rīgas miesnieka veikalā pirkts gaļas gabals. Un tādi jau ir visi, kas ēd gaļu.

Mums arī bija, tieši tad arī dabūju savu kanibāla iesauku. Jo būtībā - cilvēks arī ir dzīvnieks, pieder pie dzīvnieku valsts, primātiem. Arī govs ir dzīvnieks. Ja es esmu gaļēdājs, kāpēc es nevaru ēst cilvēkus? labi, saprotu, savas sugas pārstāvjus parasti nēed. Bet, kāpēc, piemēram, lauva, kas apēd cilvēku ir briesmīga slepkava, bet cilvēks, kas nogalina miljoniem govju ir mūžam attaisnots?

ohh. mana mīļākā tēma.