.:.
Posted on 2009.09.09 at 01:13
mums ar mammu ir noslēgts barteris, kas balstās uz meliem, viltu un spaidiem un tomēr ir abu pušu interesēs -> es tīru zivis, bet viņa manā vietā raksta kopsavilkumu par poļu un zviedru laikiem Latvijā 16.gs.
vakar mums ar V bija quality time brīdis Vērmanes dzīvoklī pie palodzes. Runājām par lietām kas mūs uztrauc. Visvairāk viņš mēģināja izvilkt to kāpēc es vairs neizskatos pēc sevis. Nezinu, pārāk strauji pienāca atdalīšanās brīdis. Es vēl neesmu izvākusies, kad jau gribu atpakaļ. Neko nevar salīdzināt ar manu istabu, siltām mājas vakariņām, dzīvokli kurā es visu pazīstu, katru sīkāko priekšmetu, atpazīstu katra soļa skaņas, smaržu.
Viņš grib, lai mēs dzīvojam tur kopā. Vakar viņš esot sagājis kopā ar kaut kādu meiteni no nelabvēlīgās ģimenes (tā es viņu dēvēju) un tagad viņš grib pilnīgi mierīgi dzīvot man blakus istabā, kura īsti pat nav blakus istaba, jo starpā nav durvju. Mani vecāki ir kategoriski pret, bet tas ir otršķirīgi, es domāju par sevi. Es vakar teicu V, ka tad viņš nekur vairs nevarēs aizbēgt, kad viņam uznāks kārtējais pazušanas brīdis ar telefona necelšanu-viņš paskatījās uz mani un teica, ka es esmu tā, kura bēg no viņa.
Pirms gulētiešanas izmeta - mums taču būtu labi, tā kā šovakar, tā būtu katru vakaru. Es piekritu viņam par to, ka nav vispār nekādas atšķirības starp mūsu attiecībām, kad bijām kopā un kad esam tikai draugi, izņemot skūpstīšanās faktõru.
ehhh, augstskola - kā man patīk par viņu domāt (pati vēl neesmu pārliecināta vai šajā teikumā ir vai nav ironijas). mans noskaņojums pateicoties viņai mainās ik pēc stundas un krīt galējībās.
es gribu nopietnas attiecības.
es gribu nopietnas nopietnas attiecības ar cilvēku, kuru es mīlu, no kura man nav jābēg.
vakar mums ar V bija quality time brīdis Vērmanes dzīvoklī pie palodzes. Runājām par lietām kas mūs uztrauc. Visvairāk viņš mēģināja izvilkt to kāpēc es vairs neizskatos pēc sevis. Nezinu, pārāk strauji pienāca atdalīšanās brīdis. Es vēl neesmu izvākusies, kad jau gribu atpakaļ. Neko nevar salīdzināt ar manu istabu, siltām mājas vakariņām, dzīvokli kurā es visu pazīstu, katru sīkāko priekšmetu, atpazīstu katra soļa skaņas, smaržu.
Viņš grib, lai mēs dzīvojam tur kopā. Vakar viņš esot sagājis kopā ar kaut kādu meiteni no nelabvēlīgās ģimenes (tā es viņu dēvēju) un tagad viņš grib pilnīgi mierīgi dzīvot man blakus istabā, kura īsti pat nav blakus istaba, jo starpā nav durvju. Mani vecāki ir kategoriski pret, bet tas ir otršķirīgi, es domāju par sevi. Es vakar teicu V, ka tad viņš nekur vairs nevarēs aizbēgt, kad viņam uznāks kārtējais pazušanas brīdis ar telefona necelšanu-viņš paskatījās uz mani un teica, ka es esmu tā, kura bēg no viņa.
Pirms gulētiešanas izmeta - mums taču būtu labi, tā kā šovakar, tā būtu katru vakaru. Es piekritu viņam par to, ka nav vispār nekādas atšķirības starp mūsu attiecībām, kad bijām kopā un kad esam tikai draugi, izņemot skūpstīšanās faktõru.
ehhh, augstskola - kā man patīk par viņu domāt (pati vēl neesmu pārliecināta vai šajā teikumā ir vai nav ironijas). mans noskaņojums pateicoties viņai mainās ik pēc stundas un krīt galējībās.
es gribu nopietnas attiecības.
es gribu nopietnas nopietnas attiecības ar cilvēku, kuru es mīlu, no kura man nav jābēg.