Mūzika: Now you're gone.
Pēdējās dienas pagājušas sirreālā sajūtā.
Aizvakar meiteņu vakars ar Merkūriju, vīnu, mojito,°sarunām un visuvisu tik dievīgu līdz otrai pusei, kad sākās alkahola sviests un nākamajā rītā mēs visas izskatījāmies bālas un slimas. :P
Vakar pokera veču vakars ar Miku, Riekstiņu un Artūru°. Džeku sarunas, kurās centros iefiltrēties, paspēlēta nauda, esejas rakstīšana 4no rīta un muļķīgi/naivi/smieklīga flirtēšana.
Šodien Kusturicas filma pie kuras jau atkal gulēju°. Diez ko mani draugi domā par to, ka vienmēr aizmiegu, kad kāds atnāk ciemos. ;P Man pēdējā laikā tāds interesants dienas režīms, naktīs guļu pārsteidzoši maz priekš sevis, bet aizmiegu pa dienu visnegaidītākajos mirkļos. Šovakar gribēju iet uz to karnevālu, bet visu nočakarēju, toties ceru, ka kārtējā pasēdēšana pie manis izvērtīsies labi. Rīt varbūt braukšu pie omes, varbūt arī nē. Varbūt aizstopēšu uz Enguri, paviesošos pati savā mājā un aiziešu uz vietējo baznīciņu. Plostnieks un saulespuķu sēklas sēžot uz mola arī nenāktu par skādi.
Vakar no Artūra izskanēja interesanta frāze: Dzīvoklis tev ir tukšs, dzīvo kā viena pati, mašīnas atslēgas un tehniskā un arī pati mašīna
tavā rīcībā, bet aizbraukt prom nevari nekur, jo vienkārši neproti ielikt pareizajā ātrumā, lai brauktu uz aizmuguri.
ņak.
Un es sapņoju par to, ka vasarā varētu padzīvot mēnesi un pastrādāt uz Rodas salas Grieķijā.
Uz pavasari viss nokārtojas, viss sakārtojas, viss ir kaut kā labāk un es pati esmu kaut kā labāka.
Nekādu vairs ziemu! Nekādu vairs vienaldzību.
Lai manu skumjo piesnigušo šūpuļdziesmu par mīlestību, kura devusies prom nomaina kaut kas silts/salds un saulains pavasarī.
Aizvakar meiteņu vakars ar Merkūriju, vīnu, mojito,°sarunām un visuvisu tik dievīgu līdz otrai pusei, kad sākās alkahola sviests un nākamajā rītā mēs visas izskatījāmies bālas un slimas. :P
Vakar pokera veču vakars ar Miku, Riekstiņu un Artūru°. Džeku sarunas, kurās centros iefiltrēties, paspēlēta nauda, esejas rakstīšana 4no rīta un muļķīgi/naivi/smieklīga flirtēšana.
Šodien Kusturicas filma pie kuras jau atkal gulēju°. Diez ko mani draugi domā par to, ka vienmēr aizmiegu, kad kāds atnāk ciemos. ;P Man pēdējā laikā tāds interesants dienas režīms, naktīs guļu pārsteidzoši maz priekš sevis, bet aizmiegu pa dienu visnegaidītākajos mirkļos. Šovakar gribēju iet uz to karnevālu, bet visu nočakarēju, toties ceru, ka kārtējā pasēdēšana pie manis izvērtīsies labi. Rīt varbūt braukšu pie omes, varbūt arī nē. Varbūt aizstopēšu uz Enguri, paviesošos pati savā mājā un aiziešu uz vietējo baznīciņu. Plostnieks un saulespuķu sēklas sēžot uz mola arī nenāktu par skādi.
Vakar no Artūra izskanēja interesanta frāze: Dzīvoklis tev ir tukšs, dzīvo kā viena pati, mašīnas atslēgas un tehniskā un arī pati mašīna
tavā rīcībā, bet aizbraukt prom nevari nekur, jo vienkārši neproti ielikt pareizajā ātrumā, lai brauktu uz aizmuguri.
ņak.
Un es sapņoju par to, ka vasarā varētu padzīvot mēnesi un pastrādāt uz Rodas salas Grieķijā.
Uz pavasari viss nokārtojas, viss sakārtojas, viss ir kaut kā labāk un es pati esmu kaut kā labāka.
Nekādu vairs ziemu! Nekādu vairs vienaldzību.
Lai manu skumjo piesnigušo šūpuļdziesmu par mīlestību, kura devusies prom nomaina kaut kas silts/salds un saulains pavasarī.