| suns |
[Nov. 6th, 2015|01:26 pm] |
Pirms kāda laika saštukoju sunim dīvāniņu pie krāsns agrākās nekontrolējamās spilvenmigas vietā. Tas tad kļuva par visforšāko dīvāniņu visā mājā, ar iespēju piespiest pieri pie karstas krāsns.
Tagad saštukoju arī sev dīvāniņu kā ziemas zvilnamo datorkrēslu, pārvilku audumu, pieliku kājas un mardziņu. Droši vien nav ilgi jāmin, kurš tagad ir foršākais dīvāniņš. Ar iespēju man mīļi piespiesties, pieskatīt un tiranizēt.
Bulterjers tik tiešām ir īstens dīvāna pelmenis, kurš brīžiem pārslēdzas uz terjera režīmu. |
|
|
| |
[Oct. 31st, 2015|10:02 am] |
Vakar grābu kļavu no trotuāra. Ta viens piestāj parunāt, te otrs un trešais, nevarēju vairs saprast, kas par lietu, parasti rajons iet garām i nepaskatoties, varbūt kāds veiksmi darbā novēl, a pēkšņi šitāds pozitīvisms.
Pēc tam pieleca, kombinezons vainīgs. Normāls privātais lapas grābj trenuškās, ja darba apģērbs, gan jau sētniece. Un ar sētnieku vienmēr var uzsist klaču, ne kā ar tiem privātmāju buržujiem.
Viens onka, pavisam vecs, teica, ka dzīvojot āģī jau vairāk kā 50 gadus, visu te par visām mājām zinot. Ja ne tās lapas, būtu paklausījusies vairāk, par spīti tam, ka no viņa klusās un raustīgās runas gandrīz nevarēja saprast, kādā valodā viņš vispār runā. |
|
|
| naudas pūķis |
[Oct. 27th, 2015|12:46 pm] |
Kur viņš to mantu ņem? Nezog taču, ne? Nav Robins Huds, iezīmētas banknotes arī neatnesīs. Dalās savā mūžību vāktajā resursā no nepieejamās kalnu alas? Pieslēdzies pie līdzīga resursa kā ziemsvētku vecīša resurss?
Jeb pasakās tomēr figurē, ka zog no bagātā kaimiņa? Sen neesmu pārlasījusi. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2015|09:41 am] |
Sagribējās man ar parunāt par saviem mīļākajiem autoriem (nekas oriģināls). Tādu ir diezgan daudz, bet fundamentāli (ja tā varētu uzteikties) ir Bredberijs ar savu maigi atvasarīgo ticību labajam cilvēkos, un Strugacki, kuriem labi sanāk uzrādīt tieši pretējo, kā cilvēks, apstākļos nonācis, var būt zemisks lopiņš. Vai nebūt tāds.
Tā nu ir sanācis, ka lasu galvenokārt fantastiku vai klasiku (vai abus vienā). Mani ne pārāk interesē, kādus tieši blasterus kurš lieto, un cik atbilstoši vai neatbilstoši fizikas likumiem tas ir. Kosmisko kauju detalizēts apraksts daudzu lappušu garumā mani garlaiko (filmās tas var būt iemesls aiziet uzpīpēt), labāk padodiet pārdomas par to cēloņiem vai pastāstiet par cilvēku sadzīvi uz 6. planētas :)
Ir tik daudz fantastiskas fantastikas uzrakstīts, kā vēl var būt cilvēki, kuri šo žanru uzskata par kkādu maziem puisīšiem domātu izklaidi, kur tikai šauj un tad maģiski viss beidzas laimīgi. Un vienlaicīgi lieto citātus no Dzīvnieku fermas vai Brīnišķās jaunās pasaules. |
|
|
| |
[Oct. 10th, 2015|04:21 pm] |
Biju kvestā uz veikalu, iepirku dežūrlietas un žogu krāsu*.
Tam, ka man atkal vairs nav telefona (kas mani bezgalīgi iepriecina), ir neliels blakusefekts. Es nezinu, kad biedrīši, sertifikātiem vainagoti (cerams), atgriezīsies no Bratislavas. Vakariņas tāpat taisīšu. Gatavot nav nekas ekskluzīvs, daru to gandrīz katru dienu, šoreiz būs īru sautējums. Žurkas gan nav, bet, cik atceros, tie tur laivā no šīs sastāvdaļas atteicās.
Žurkas pieminot. Neesmu pārliecināta, vai mūsu terjers vispār tādu ēstu. Viņa zina, ka pret maziem zvēriņiem jābūt labai, pat ja mazie zvēriņi kož kājās.
* par žogu krāsu dzimtajā ciemā, kad es vēl biju maziņa, sauca visādus tonētos liķierus. Nav ne jausmas, vai citos ciemos darīja tāpat. |
|
|
| |
[Oct. 8th, 2015|10:31 am] |
|
Mājā kādi 13-14 grādusi, bet nez kāpēc īpaši nesalst. Laikam tad jāparūdās vēl kādu nedēļu, līdz aukstums sāks nākt no sienām un grīda kļūs auksta. Jeb tomēr iekurināt. Bobītis gan pa segapakšu vien grib dzīvot, mazais radiators. |
|
|
| |
[Oct. 5th, 2015|11:51 am] |
|
Reizi pāris mēnešos neganti sagribas nokrāsot matus. Gandrīz nav svarīgi kādā krāsā. Zili vai zaļi man patiktu, bet visas tādas nekrāsas laikam šobrīd tik ļoti modē, ka vēl 10 gadus jānogaida. Kas tad vēl atliek, rižais. Tā kā gribās, tā kā bail (ka pēc tam būs žēl pusblondās pačkas), tā kā uz veikalu? |
|
|
| |
[Oct. 4th, 2015|10:18 am] |
Aizmirsto lietu birojs šorīt saņēma austiņas.
Vēl kopš pirmsjāņiem no vienas plaknes uz citu tiek pārstūķēts tumši zaļš vilnas džemperis, tāds vienkāršs, pasmalkā gludā adījumā. Ne pārāk milzīga izmēra.
Kucēni ir tik aizkustinoši. |
|
|
| |
[Sep. 29th, 2015|10:04 am] |
Kāpēc to "Patriarha rudeni" atklāja āgenskalna tirgū? Palasīju programmu, saburkšķējos. Nu kas tas ir ar to nepārvaramo zīmēšanās vēlmi pēc stilīguma un "tuvāk tautai" liekulīgumu. Kāpēc jātaisa ceremonija tur, kur nevienas izrādes nebūs (tā es sapratu pēc programmas izlasīšanas, un lasīju speciāli, lai apstiprinātu aizdomas).
Tirgus jau sen nav materiālistu augstākā citadele.
Tad tā klišeja, ka māksla un gaļas/zivju smaka kopā ir kruta, provocējoši un sazinkāturvēl, vēl nav kļuvusi par banālu? Tikai nez kāpēc slabo tanī tirgū arī ko uzrīkot (neticu, ka neļauj). |
|
|
| |
[Sep. 26th, 2015|10:23 am] |
|
Nevainīgas vērtības. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2015|03:15 pm] |
Noskatījos adreses par zaķusalu un juglu. Normāls raidījums, bet man drusciņ nepatika. Par raidījuma vadītāju varēja paņemt kādu, kam patīk un interesē visādas drupas un padomju relikti, ar degsmi acīs. Nevis izteiksmi- nesaprotu kā šitajā normāls cilvēks vispār var uzturēties, un kkādu nesaprotamu smīniņu, lai maskētu neveiklību un samiegtos ar līdzīgi domājošajiem.
Tā suga(tas nav lamuvārds), kam vārds uzturēts= tukša skaņa, sakopts= tikko nokrāsota fasāde. Smuks- precīzi pēc līmeņrāža un tīrs kā mantiņa tikko no iepakojuma. Protams, ka pārspīlēju, bet šī ir viena no lietām, par kurām mani skumdina pat mājieni. Visādas personas, kas domā, ka ir baigi tādas visādas, runā ar "tautu" kā ar līdzvērtīgu, baigais čoms, bet īlenu jau maisā nenoslēpsi. Tad neizliecies vismaz, ka tev žēl, ka šitiem bomžu mazdārziņiem pa virsu uzrullēs asfaltu. |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2015|03:08 pm] |
Dažreiz rodas iespaids, ka visādos kantoros kā, piemēram, Rīgas ūdens, ir slepenā štata vieta- tas kurš izsūta vienu rēķinu 3x (pirmais rēķins parasti atnāk nedēļu+ pēc apmaksas termiņa beigām, kas, viņi to speciāli?), pievienojot visādus mistiskus ciparus un līgumsodus. Un tad pēc tam to kkā sadala. Ar Latvijas pastu, piemēram.
Ūdenim vispār es izdarīju, lai saņemtu rēķinu elektroniski. Divreiz. Nevienam tas neinteresē.
Varbūt viņiem grāmatvedība joprojām nodriskātos blociņos ar saīsinājumiem, kurus paši vairs neprot atšifrēt. |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2015|11:17 am] |
Ir tik daudz visa kā sarakstīts par nākotni. Augsto tehnoloģiju attīstības rezultātā cilvēkam vairs nav jāstrādā. Augsto tehnoloģiju attīstības rezultātā Lielais Brālis vēro ne tikai darbus, bet arī domas. Cilvēki laimīgi attīstās par laimīgām būtnēm, jo vairs nav jāstrādā, un ir laiks rakstīt dzeju. Vai arī cilvēki nesaprot, ko lai tagad dara, kad nekas nav jādara.
Tas viss ir bezgala interesanti un kaut kas arī vilinoši.
Ir viens punktiņš, kas man šķiet aizdomīgs. Es saprotu, ka jau tagad hidroponika ir svarīgs pārtikas audzēšanas veids (ja tā varētu izteikties), arhitekti un co aizraujas ar vīzijām par milzu daudzstāvu siltumnīcām un pagrabiem lielpilsētas centrā, visiem dikti gribas ātrāk nokļūt gaišajā nākotnē, kur ēdīsim vistas kumosiņus uz kociņiem, tomātus audzēsim glāzē uz palodzes vai piespiežot pārtikas sintezatora pogu. Un inženieri būs tie, no kuriem Viss atkarīgs, augstākā kasta, kā Vonnegūtam iekš Player Piano.
Jau tagad daudzi bērni izaug par pieaugušajiem, dzīvniekus redzot tikai zoodārzā. Viss kļūst arvien sterilāks un bezpersoniskāks. Paies vēl kāds laiks, un tos, kam sagādā prieku kko audzēt zemē (nejaukt ar tiem, kuriem tas ir tikai veids kā nopelnīt), iespējams, uzskatīs par muļķiem (vai pat dabas kaitniekiem), kuri cilvēcei nedod nekādu pienesumu.
Nez kā cilvēks, kurš uzaudzis tādā gaļas (vai jebkā cita) uz kociņa pasaulē, uztvertu dabu situācijā, kad no tās kļuvis nosacīti neatkarīgs. |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2015|08:36 am] |
Kāds tev netieši uzspiež darīt, ko tu negribi darīt, jo tas ir pretrunā ar taviem iekšējiem uzstādījumiem. Tu to tomēr izdari un jūties slikti.
Baigi jau gribas teikt- tu, tu, tu vainīgs, es nekad neko tādu nebūtu, ja ne tu!
Varbūt tā ir kkāda upura domāšana, bet man liekas, ja es nevaru pateikt nē, pati vainīga (diezgan neatkarīgi no iemesla kāpēc nevaru). Un, ja es vēl no minētās rīcības gūstu kādu labumu, tur jau roka roku ir mazgājusi, un abas zinājušas, ko dara. |
|
|
| |
[Sep. 13th, 2015|12:54 pm] |
Piektdien deportējām sunīti uz laukiem. Vienu pašu, bez saimniekiem, bet ar kantu. Tā nekad vēl nebija bijis. Sajūta drusku kā bērnu pirmoreiz palaižot uz vasaras nometni. Zini, ka viss būs labi, bet tomēr satraukumiņš par kā viņš tur maziņais viens pats.
Vakar I&dēls ar aizlaida, un tagad man gaidīšanas dīdeklis, bet galvā sunītis. Gribas pamurcīt to mazo pelmeni. Gandrīz ēst negribas, ja neviens nelūr kārīgu aci :) |
|
|
| |
[Sep. 12th, 2015|10:09 pm] |
| [ | music |
| | Nāc ārā no ūdens | ] |
Vakar krāsoju viltotas flīzes plītspriekšā, palika pāri krāsa un pielīda radošumiņš. Rezultātā pusi lielās istabas grīdas sedz salātzaļa uz padomju brūnās variācija par klasīšu lecamo, kādi 40+ laukumi. Suns pārbrauks no laukiem, būs šokā.
Lūk. Radošumiņš pielīda, izpaudās radoši, что вижу, о том пою, cak cak, uzreiz redzams rezultāts, tīrais prieks, sliktā apgaismojumā divtik daiļi, tagad tāds apmierināts grib līksmi dejot. Kas šim, ka tik smuki, jēgas piešķiršana ar saprātīgu ciparu sarakstīšanu divos līmeņos (bērniem un man vidējam pieaugušajam)ir ķermeniska un matemātiska padarīšana.
Uz virtuvi joprojām jāiet kā alpīnistam, krampējoties skurstenī un līmējoties pie sienas. Ceru, līdz vakaram nožūs.
Vēl sāku adīt zeķes. Pieliku trešo krāsu, uzradās spēcīgas asociācijas. Skatos uz adīkli, redzu Mondriānu. |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2015|10:53 am] |
Cukini, skvošs. Nogrieziet nomizo, izņem sēklas, sagriež kubiņos.Vāra 10 minūtes, atdzesē.Kad kanalizācija - tiek izplatīta maisos, izspiest gaisu un tie cieši.
Tā lūk. Šogad ķirbji uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, toties cukini ražo tā, ka receptes beidzas. Ķirbi esmu saldējusi dažādos formātos sagrieztu, ar cukini var tāpat?
Interneti piedāvā visādas smalkas metodes, bet tur sanāk ieguldīt vēl mazliet darba, un jau salāti vai čatnijs burkās. Salātus slinkums, čatnijs negaršo. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2015|02:27 pm] |
Ienācās maišelis ar neliela izmēra dzidrajiem āboliem. Ne vainas, gatavi, nav arī pārgatavojušies.
Tomēr reizēm sagribas tādus kā bērnībā no omammas dārza- milzīgus, caurspīdīgu serdi, nokod un sulas pilna mute. |
|
|
| mošķu dzīve |
[Sep. 5th, 2015|11:14 am] |
|
Pieslēju žūt piemirkušo dārza bomždīvānu. Apakšā tur, protams, kailgliemeži un mitrenes. Tikai es nekad nebiju redzējusi šos tik draudzīgi kopā saspiedušos. Gliemeži čupā, tas laikam parasti, bet, ka treknas mitrenes tiem piestutējušās kā sildīdamās, un pat nebēg prom.. |
|
|