| |
[Jan. 6th, 2016|11:52 am] |
Pateicoties tam, ka bērnībā mani vecāki tādus skolassomu elementus kā mugursomas siksnas uzskatīja par pilnīgi nevajadzīgu aksesuāru un uzreiz izmeta ārā, atstājot tikai pleca siksnu, man viens plecs ir diezgan uzskatāmi augstāks par otru, plus šķībs kakls.
Gan jau tur sakņojas mana lielā mīla pret mugursomām, un netīksme kko papildus nest rokā. Atceros to piebāzto somu un maisiņu (auduma, ja:) ) ar sportatērpu, rokturis iežņaugts nosalušā roķelē, soma slīd no pleca nost, un tā tu tur klunkurē katru rītu. Un ja vēl slēpes.
Nekad vairs! :) |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2016|03:12 pm] |
|
Gandrīz vajadzētu tādu ziemas komūnu, kurā mēs, visi tie, kam ziemā auksta māja, varētu mērīties ar pēdējiem grādusņika mērījumiem un apmainīties sajūsmas saucieniem :D |
|
|
| |
[Jan. 2nd, 2016|06:26 pm] |
 |
|
|
| pasakas |
[Jan. 1st, 2016|08:28 pm] |
Latvieši vs grieķi
Latviešiem vispār kkur figurē kāds īsteni maskulīns tēls, kurš nebaidās raudāt? Mums gan laikam vispār ir maskulīnu tēlu trūkums. Bet vienalga, mums ir- puikas neraud.
Ne kā grieķiem, kur īstens varonis (pusdievs) Ahillejs, kad viņam netiek izrādīta pietiekama cieņa, aiziet pie jūras, rūgti raudādams, sasaukt mammīti dievieti pasūdzēties. Pumpura Lāčplēsim, domājams, prātā nenāktu šitā savu vājumu izrādīt. |
|
|
| |
[Jan. 1st, 2016|06:42 pm] |
|
Siena vannasistabā apledojusi. Pirmoreiz šogad :D |
|
|
| |
[Dec. 28th, 2015|07:59 pm] |
|
Nebija ienācis prātā, ka abolicionists mierīgi var būt arī rasists. |
|
|
| |
[Dec. 28th, 2015|02:53 pm] |
Piebeigt sarkankrūtīti vai paceplīti reiz esot bijis veiksmi nesošs rituāls, kuru piekopa decembra beigās, un 19. gs. beigās viņi sūtīja viens otram šādas kartītes ar jaunā gada vēlējumiem.
Atradu vienā no savām prokrastinēšanas vietām. |
|
|
| aklais slepkava |
[Dec. 27th, 2015|10:49 am] |
M. Ātvudas grāmatas pa kādai esmu lasījusi jau agrāk, bet pēc Blind Assassin cienījamā autore pārliecinoši pievienojas manam apskaužamo/apbrīnojamo sieviešu sarakstam.
Laikam tagad jāpalasa kādas pasakas, kur nav katra rindkopa jāapdomā. |
|
|
| |
[Dec. 24th, 2015|08:07 pm] |
|
Ja es kādreiz tikšu pie savas mājas celšanas, tur noteikti būs vesela istaba manteļskursteņa. Kā lai vēl iekur ugunskuru istabas vidū. |
|
|
| |
[Dec. 24th, 2015|07:57 pm] |
|
Esmu visa tāda apmierināta, ka sāk nelabas domas nākt prātā, uzrīkot jgada ballīti ar ugunskuru līdz olimpam T-ielā, un uzaicināt dvīņu liesmu :D Un tad tā, lai viss rajons zina, ka te proletariāts, kam pjt. |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2015|10:17 am] |
Noskatījos Leftovers. Seriāls par cilvēkiem, kuru dzīve nav rožu dārzs, un patīkamie pārsteigumi ir uzmetiens.
Nevarētu teikt, ka patika, patika nav vārds, ko teikt par dzīves melno strīpu, bet esmu iespaidota vismaz tik, ka tiešām skatījos nevis atstāju fonā bubināt.
Mācītājs tur tik afigenna kruts džeks, viskrutākais.
Varbūt jāsameklē grāmata, varbūt grāmatā ciešanas detalizētāk aprakstītas.
Jo es drusku nesaprotu to akūtumu, 3 gadi pagājuši, un viņi joprojām apraudās, džemperi ieraugot. |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2015|09:13 am] |
Nebija laba doma fiksi no rīta izpētīt, kas notiek ar elektrības rēķinu. Un kā tas tā var būt, ka pēc maksājumu vēstures sanāk, ka mēs uz šo brīdi varētu būt parādā 100-200 eiriku (kas ir nosacīti maz, izlīdzinošais pa abām mājām mēnesī sanāk ap 120, neprasiet, kur mēs tik daudz izlietojam, man arī tas nav skaidrs, bet tā nu tas diemžēl ir),a šiem liekas, ka pie 700.
Februārī paši atsūtīja, līdz kādam rādījumam nomaksāts, bijām pat pārmaksājuši, maksāt esam turpinājuši, nu kas tas ir.
Kā man besī šitādas vajadzības zvanīt un skaidroties. Un varbūt vēl uz kantori vilkties.
Un kā es negribu, lai ņemtnei ar ūdeni vēl pievienotos šitāds. |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2015|04:00 pm] |
|
Pretošanās kustība šķīstītavā, tas ir ko vērts. |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2015|12:12 pm] |
Nu jau vairāk kā gadu mūsmājās nav šampūna. Vispirms salasījos cibā, tad citos internetos par matu mazgāšanu ar to, kas mājās, proti, sodu. Gan jāatzīst, ka pirms tam man mājās nebija ne sodas, ne etiķa (etiķūdens kā skalojamais).
Sākumā šampūnu aizstāja linsēklu uzlējums ar naža galu sodas. Bet tās linsēklas nokāst ir nāves smaka, vienreiz izdomāju, ka jāizmēģina ar želatīnu un sodu, darbojas. Nu, vienīgi želatīns tāds dzīvniecisks, vegāniem nederēs. Arī ar olu pamēģināju, bet ola man galīgi nederēja, par treknu.
Varētu likties, baigā ņemtne, laicīgi viss jāsagatavo, kā tādas apšaubāmas vakariņas. Bet nezinkāpēc pats mazgāšanas process man ir kļuvis daudz tīkamāks, kā arī vismaz divreiz retāk vajadzīgs. Un galva neož pēc parfimērijas veikala.
Un tam izskatās esam blakusefekts. Varētu būt tā, ka soda, kā jau tīrīšanas līdzeklis, nedaudz balina? Man gan tik gari nekrāsoti mati nav bijuši kopš bērnības, un liekas, ka kādreiz bija tumšāki. Tagad pavisam strīpaini palikuši. |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2015|08:34 am] |
Pamodos pirms bija vērts celties, un pāris stundas nodarbināju sevi ar domu- kas ar tiem glaimiem tagad, pieaugušu cilvēku vecumā, mums, kuri kādreiz virtuvēs strīdējās līdz aizsmakumam un nesastrīdējās. Protams, neizdomāju.
Ja/kad es kādreiz palikšu resna un īdēšu par to, neviens koris mani nepārliecinās, ka tas tā nav, un re cik tev smuka kleita. Varbūt mani draugi nebūs arī tie, kas neprasīti katrreiz no jauna visu pateiks kā ir, bet nu toč ne tie, kas pūš pilnīgas pīlītes.
Ar glaimotāju es izlūkos neietu.
Piedodiet, varbūt ar sludinošo intonāciju pārcentos.
Mana grūtība ir, ka kur nu glaimus, es pat patiesu komplimentu reti spēju skaļi pateikt.
Jūs mēdzat glaimot un pēc tam aizmugurē pairgt- rekā noticēja? Vai pat bez pairgšanas (bāc, es pat nez kā ir sliktāk, ar irgšanu vai bez). Ir kāda situācija, kad glaimot ir ok? Tur kāzās, lai līgava sajustos līgaviskāk? Un kāpēc glaimu vietā neatrast kādu patiesu vārdu no tīras sirds vai vienkārši uzsmaidīt? Lai glaimotu, nav jādomā?
Vai esi izmantojis glaimus kā mērķa sasniegšanas līdzekli, piem., lai dabūtu darbu? |
|
|
| |
[Nov. 30th, 2015|03:35 pm] |
Es jau atkal nesaprotu, kur jūs(izņemot bērnu vecākus) to dekupāžu raujat, es viņu dzīvē neesmu redzējusi, tik, cik dažās popularizējošās bildītēs cibā.
Nu, nav jau nekāda aukstā māgsla, bet, kamēr cilvēks pats to apzinās, vispār neko šausmīgu neredzu. Tāda knipelēšanās ir meditatīva nodarbe ar radošu(jā gan) ievirzi, beigās esi saštukojis(acīmredzami) savām rokām kko,kas liekas skaists un tipa ir vajadzīgs, tātad, ir gandarījums, plus trenē sīko motoriku, kas ir ļoti svarīgs bonuss. Un, ja beigās vēl kāds grib to apšaubāmo darinājumu pirkt, tak vispār brīnišķīgi, nerēgosies pašam acu priekšā. Vienmēr visos laikos ir bijis cilvēku daudzums, kas šādu produktu patērē, nekas, ka mūsdienās tas produkts var būt pilnīgs apsmiekls, gan jau būs vēl sliktāk :)
Vidējais cilvēks maz pirkstiņus kustina, rokrakstīt vairs lāgā nemākot, ko nu tur, ilgi čakarējas diegu adatā ievērt un mezglu aizmest, tā kā- uz priekšu, dekupēt, tamborēt mandalas,šūt krustiņdūrienā latvju rakstus un partijas lozungus. Var gadīties, tas pievienos dzīvei kādu patīkamu niansi :) Varbūt radīsies izpratne par rokdarbiem vispār, varbūt kādam sagribēsies iemācīties rakstainas zeķes noadīt vai restaurēt(salabot nevis paslēpt lažas) galdu. Tas ir kā satraukties, ka bērni lasa ne to, kur varētu priecāties, ka lasa. Gjau dekupētājiem nav plāna pārņemt varu pasaulē un noslīcināt to dekupāžā.
Manā šausmu klasifikatorā šausmināties par dekupāžu un citādiem izdzimumiem ir tāpat kā šausmināties par legingiem un krokšiem, tb, normāli, nekas īpašs, nav pat vieninieks 10punktu skalā. Daiļās latvju zeltenes ar dieviešu dzīves mākslu un iedvesmojošiem citātiem manu naida stīgu aizķer pamanāmāk.
Un nē, es neprotu dekupēt, bet varētu, ja vajadzētu. Bet nealkstu.
Uz šīm pārdomām mani iedvesmoja kautska dekupāžas posts(jeb kā to postu cibkorekti sauc?). Vēl ir padomā kkad drīzumā varbūt pārdomāt par ārkārtīgi politnekorektajiem grieķu mītiem un varoņteikām, kas mans pēdējais šausmināšanās resurss. Bērnībā tos mītus savādāk uztvēru, tie bija mani mīļākie mīti. |
|
|
| |
[Nov. 25th, 2015|02:33 pm] |
Nu ko, laikam beidzot sociālā noslāņošanās būs tikusi arī manā dzīvē. Ļoti labi. Kaut gan, varbūt notika jau ilgi, man tikai dēļ nepamatoti augstās pašapziņas lēni aiziet tādas lietas.
Un brīvība tāpat svarīgāka par lietām. |
|
|
| |
[Nov. 20th, 2015|08:58 am] |
Plakāts ar izstieptu pirkstu: vai TU jau esi sācis apņemties jaunā gada apņemšanos?
Es varētu apņemties nopirkt loterijas biļeti. |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2015|10:21 am] |
Man likās, ka 18. jau šodien.
Atkal redzēju sapņos omammas māju, aužamistabu. Reiz tur bija stelles, skapis ar viņas smalkajām kleitām, un no kleitām brīvās vietas piebāztas ar dzijām un pašaustām lietām, nu tā, ka tiešām līdz ūkai. Tur vienmēr bija auksti, kad audu es, tika iestiepta "saulīte", bet daudz tas nelīdzēja.
Un tās kleitas. Drīzāk gan tie audumi, samti, tafti un brokāti. Ne mazākās jausmas, kādā melnajā tirgū tādus varēja dabūt, veikalos noteikti nē, jau maza lupatiņa tāda auduma bērnu vidū bija apskaušanas vērta.
Bērnībā es sapņoju, ka varētu nepieskatīta un nebakstīta rakties pa tām drēbēm un dzijām pēc sirds patikas, atrast visādus dārgumus un pievākt tos sev :) Laikam nekas nav mainījies :) |
|
|
| |
[Nov. 15th, 2015|12:37 pm] |
Večella Varslavāne mirusi. Vieglas smiltis. Personīgi nepazinu, nē.
Dažreiz ar tiem slavenajiem vārdiem ir tā, ka uzzinot, ka miris, ir tāds- man likās, viņš sen jau miris. |
|
|