|
Oct. 14th, 2015|09:41 am |
Sagribējās man ar parunāt par saviem mīļākajiem autoriem (nekas oriģināls). Tādu ir diezgan daudz, bet fundamentāli (ja tā varētu uzteikties) ir Bredberijs ar savu maigi atvasarīgo ticību labajam cilvēkos, un Strugacki, kuriem labi sanāk uzrādīt tieši pretējo, kā cilvēks, apstākļos nonācis, var būt zemisks lopiņš. Vai nebūt tāds.
Tā nu ir sanācis, ka lasu galvenokārt fantastiku vai klasiku (vai abus vienā). Mani ne pārāk interesē, kādus tieši blasterus kurš lieto, un cik atbilstoši vai neatbilstoši fizikas likumiem tas ir. Kosmisko kauju detalizēts apraksts daudzu lappušu garumā mani garlaiko (filmās tas var būt iemesls aiziet uzpīpēt), labāk padodiet pārdomas par to cēloņiem vai pastāstiet par cilvēku sadzīvi uz 6. planētas :)
Ir tik daudz fantastiskas fantastikas uzrakstīts, kā vēl var būt cilvēki, kuri šo žanru uzskata par kkādu maziem puisīšiem domātu izklaidi, kur tikai šauj un tad maģiski viss beidzas laimīgi. Un vienlaicīgi lieto citātus no Dzīvnieku fermas vai Brīnišķās jaunās pasaules. |
|