| |
[Jul. 10th, 2011|08:46 pm] |
Gaaju uz maximu peec shaadiem taadiem itemiem, un tur taas pashveroshaas durvis, kas shoreiz bija nofikseetas valjaa staavoshas. A noskanjojums taads drusku nesaprotams, bij atnaacis viens draudzinjsh, taads saskumis viegli, zinaams, kaapeec, bet paliidzeet nu nekaadi nevareeju. No tiem gadiijumiem, kad pat uzklausiit nedriikst.
Nu tad sapirkos visko, gaaju aaraa, pa somu kraameedamaas, un blanksh, ar pieri pa durviim, kuras vairs nebija atveertas. Nu, protams, ka tur blakus seedeeja alinju dzeroshi zeeni, nu, protams, ka vinji smeejaas, nu, protams, ka es samulsu(iespeejams, pat nosarku), bet arii smeejos.
Vot, un visa saape par draudzinju paargaaja smieklos. |
|
|
