|
[Jun. 3rd, 2024|02:13 pm] |
Nesen, no rīta atverot aizkarus, ieskatījos acīs sudrabkaijai, kurai knābis bij sliekām apkarināts. Tāpēc šodien nebiju milzīgi pārsteigta redzot sudrabkaiju dauzām žurku pret ceļmalas akmeņiem. Agrāk biju pārliecībā, ka visas kaijas pārtiek no zivīm un drusku no miskastēm.
Vēl man reiz bij mazs tāds beibīdēmoniņš slinkumiņš. Nenu, tika jau lolots, bet kā viš pamanījās šitā uzpūsties... |
|
|
Comments: |
Oi, kaijas ēd VISU! Manējā viendien nospēra vistas kāju un norija ar visu kaulu... i nekas, pēc divām dienām atkal bija klāt.
Klau, ja nu tev slinkumiņu ganot uznāk iedvesma... varbūt vari kādu dien palīdzēt ar vāku un palodzi?
Ēd ta visu, bet nezināju ka māk arī samedīt ar savām pleznainajām ķepiņām. Par to vāku atceros vismaz 2x nedēļā, bet esmu nu tāāda ņerga, ka riebj, pat uzrakstīt nevarēju, ka nav aizmirsts. Noliku sev termiņu līdz jāņiem.
es ceru, ka man nākamnedēļ ieripos nauda, tad varētu šim pievērsties.
Vārnas, baložus un zvirbuļus arī esmu redzējusi plūkājam, tik nezinu kā tos dabūja
Vai ne? Cāļus jau no ligzdas katrs var izcelt, bet lielos ta kkā citādi jāiegūst, nez, vanagam jānozog (kas teorētiski tādai lielai kaijai nieks). Uzzināju, ka stārķis mierīgi apēd trusi, tagad esmu gatava visiem pārsteigumiem :)
Vai kaķi. Vai mazu sunīti. Draudzenei skolotāja stāstīja kā jūrmalā kaija saimnieces acu priekšā aiznesa kkādu maziņu čikaku. Par ežu bēbjiem arī ir dzirdēts | |