| |
[Feb. 9th, 2013|01:27 am] |
| [ | mood |
| | afigennijs | ] |
| [ | music |
| | moonlayhidden.. | ] |
Aj, bet nu dzīve tomēr ir tik rēcīga štuka [vai nu man ir kkāda apgrozīta humora izjūta]. Un es vēl iedomājos, ka spēles nespēlēju.
No rīta bija M[ācībauto] pentagramma, vakarā tkrekls a pentagrammu. Pretīgi daiļš. Novalkāšu.
Man patīk dzīvot.
Katrreiz, kad nāku mājās, mana sirds dreb (brennt, rmmstn) signalizācijas priekšā. Vienmēr. Dažreiz viss beidzas labi. Bez nepieciešamības zvanīt un noburtot paroli. Vienreiz man paveicās.
Tas tāpēc, ka es reti Nāku Mājās[reti izeju].
Bet tomēr tik stulbi, ka cilvēce tik liekulīga, un tiek uzspiests standarts, pēc kura mēs visi vairāk vai mazāk[vieta jūsu reklāmai/plašai interpretācijai]dzīvojam. Pat, ja apzinies, mazko vari darīt.
Besī, ka man nākas.
Un tomēr, man patīk dzīvot.
Es brīnos. Par sevi.
Un, ja es tādēļ esmu dura, tā nav mana problēma :)
Un es tik ilgi te esmu, ka mūzika jau skan.
Un neņemiet ļaunā.
Un priekā.
I am what aij..
Aizmirsu, bet nav svarīgi.
Es drošvien tagad gulēšu gana ilgi, lai nevarētu saskandināt no rīta ar Tovariščiem buržujiem (umr!s!) dzirkstošo. Also- pavisam priekā!
P.S. Man joprojām ir problēma ar nosvītroto tekstu, bet nav svarīgi.
P.P.S. Neder, nevajag. |
|
|
| |
[Feb. 9th, 2013|02:36 am] |
|
Tad, kad gribas augsti lidot, izskats ir svarīgs. Ja neesi īlens, kuru maisā nenoslēpsi. |
|
|
| |
[Feb. 9th, 2013|10:26 pm] |
| [ | music |
| | bolderājas dzelzceļš | ] |
Pirms brīža sāku skatīties filmu, ar domu skatīties ko tādu, kam spēju sekot līdz. Izrādījās par lēnu. Bet ieinteresēja, rīt noskatīšos, rīt būs nopietno filmu diena. Nu, ja nekas būtiski nemainīsies grafikā.
Bet. Filma 67. laikam gada, un tur sākumā bija attēlots lidostas čekins. Tāda kase, kur tu garāmejot biļeti uzrādi un dokumentu. Un viss. Tas mūsdienās jāiziet cauri perversam mehānismam ar apavu novilkšanu, kabatu iztukšošanu un ļaušanu apčamdīties.
Tad sagribēju paskatīties 12 krēslus ar Benderu Mironovu. Secināju, ka uzradusies izkrāsota/tipa atjaunota versija. Fuj.
Jocīga diena. |
|
|
| |
[Feb. 9th, 2013|10:59 pm] |
man sāk likties, ka nebūt kategoriskam ir nenormāli
kkāda izņēmuma nedēļas nogale man sanākusi. ar ēst taisīšanu un apetītes zudumu, kad gatavs. ar izmaiņām realitātē 30 metrus no mājdurvīm. signalizācijas monstrs, kurš bija iedarbinājies, kad neviena nebij mājā, no kam arī apsargu pēdas pa perimetru.
rezumē, atgādinot sev vispārzināmu patiesību. nevajag vilkties tusēt,lai kko darītu. vajag tad, kad ir, ko teikt. tas gan ideālā variantā, labi jau, ja vispār muti var pavirināt.
mēģināju rakstīt, lielos burtus nelietojot, nav nemaz viegli, aiz punkta tik automātiski spiežas.
iedarbinu pašironiju. precīzāk, pagriežu kucību par dažiem grādiem tur, garīgumu atpakaļ. kgan, garīgums tāpat nožēlojamā stāvoklī, nav tur ko zaudēt. |
|
|
| |
[Feb. 9th, 2013|11:18 pm] |
| [ | mood |
| | irōnisks | ] |
| [ | music |
| | patētiska | ] |
Būtu grēks neizmantot virzienu, kāds ir uzradies. No tādas apmierinātības un pašapmierinātības ir jāizžmiedz viss iespējamais, ņemot vērā, cik reti es atļauju kam tādam notikt.
Vienīgi šampanieša ledusskapī nav. Un galva sāp jau visu dienu, uj, rītdiena, jā, tā būs fantastiska! Bet par to es domāšu rīt, tagad smiešos.
Vārdus Patētiska un Irōnisks mierīgi varētu ierakstīt kalendārā. Kādā ziemas mēnesī, jo tie tādi ledus krakšķi.
Mēģināšu tālāk savu apziņas plūsmu paturēt pie sevis :) |
|
|