|
Feb. 9th, 2013|01:27 am |
Aj, bet nu dzīve tomēr ir tik rēcīga štuka [vai nu man ir kkāda apgrozīta humora izjūta]. Un es vēl iedomājos, ka spēles nespēlēju.
No rīta bija M[ācībauto] pentagramma, vakarā tkrekls a pentagrammu. Pretīgi daiļš. Novalkāšu.
Man patīk dzīvot.
Katrreiz, kad nāku mājās, mana sirds dreb (brennt, rmmstn) signalizācijas priekšā. Vienmēr. Dažreiz viss beidzas labi. Bez nepieciešamības zvanīt un noburtot paroli. Vienreiz man paveicās.
Tas tāpēc, ka es reti Nāku Mājās[reti izeju].
Bet tomēr tik stulbi, ka cilvēce tik liekulīga, un tiek uzspiests standarts, pēc kura mēs visi vairāk vai mazāk[vieta jūsu reklāmai/plašai interpretācijai]dzīvojam. Pat, ja apzinies, mazko vari darīt.
Besī, ka man nākas.
Un tomēr, man patīk dzīvot.
Es brīnos. Par sevi.
Un, ja es tādēļ esmu dura, tā nav mana problēma :)
Un es tik ilgi te esmu, ka mūzika jau skan.
Un neņemiet ļaunā.
Un priekā.
I am what aij..
Aizmirsu, bet nav svarīgi.
Es drošvien tagad gulēšu gana ilgi, lai nevarētu saskandināt no rīta ar Tovariščiem buržujiem (umr!s!) dzirkstošo. Also- pavisam priekā!
P.S. Man joprojām ir problēma ar nosvītroto tekstu, bet nav svarīgi.
P.P.S. Neder, nevajag. |
|