|
Nov. 6th, 2012|01:42 am |
18 gadu vecumā, šķiet, nebija vispār nekādas sajēgas. Pat nezināju, ka pastāv domāšana kā daudzmaz kontrolējama darbība. :)
Noteikti nav sanācis vissliktākajā veidā nodzīvot, paliels risks, ka citā randomā būtu sliktāk. Bet ja var atgriezties turpu-šurpu, tad kāpēc ne? Kāds nolūks, gribēt citādāku iznākumu uz pašreizējo vecumu? Vai varbūt vienkāršāk - tālāk no nāves, arī labi. Vai tikpat labi, vienkārši vēlreiz kaut ko. |
|