nu, nesašūmējās un nesadubultojās man [paštaisāmais maizes] ieraudziņš, tāpēc turpināju barot [ar miltiem un ūdeni], un pārliku siltākā vietā uz galda pie radiatoriem (istabas pretējā kaktā vakarā, kad vairāk kurina, ir ap 19, pie radiatoriem tātad vairāk). Tagad tāds skābs. [Jāpagūglē]. Pabaroju, noliku atpakaļ vēsākā vietā. Ja skābums nemazināsies, varbūt būs jāiesāk jauns.
Vienu atdalīto porciju (lai nebūtu jābaro muca, bet bļodiņa) izcepu pankūkās, ar sodu smuki sašūmējās un atskābinājās, man garšoja (tas nav rādītājs :D) & nededzināja, kā man mēdz būt pēc maizēm un saldajiem. Garšoja pēc (rudzu?) maizes, lai gan 99% kvieši.

tā ir kaut kāda mistika,
mati - forši - bet prasās izmazgāt - izmazgāju (šoreiz ar vāju eko šampūna šķaidījumu ūdenī - faktiski, lai likvidētu hennas paliekas, cepešu aromātu un putekļu kārtiņu) - un mati ir ķepīgi vaskaini sprīdi no galvas. Ūdenī tik forši tādi ūdensatgrūdoši, spīdīgi, bet, kā pažūst, tā briesmas. rīt briesmas, pēc tam jau izvazāsies pa visu garumu vienmērīgi, un uz nedēļas otro pusi jau būs feini. Jāpamēģina citreiz vispār bez jebkā un vēsā ūdenī. Pēc nedēļas droši vien olas reize.

ieraugam iet labi, šorīt (jo ilgi gulēju - nebija, kas uzmaisa) bij tāda brūna šķidruma maliņa apkārt bļodai (tā esot dzīvībiņas bada izpausme), bet vairs pa dienu nav bijis. un rādās, kaut kādi pirmie krāterīši veidojas