viņu mīlestības vēderpreses kā veļas mazgājamie dēļi bet jaunie ko jaunie tie pieraduši pie veļasmašīnām
Mūzika: nokturnal mortum-the voice of steel
čuksti
Idja dál lea.
19 Septembris 2010 @ 00:50
14 Septembris 2010 @ 18:55
vai redzi? dusmu pagodinājuma atblāzma tavā sejā dzimst..
esi pārvērties par krupi, neglītais laimes nesējs, skūpstu gaidītājs nolādētais..
saplēst tevi kā vecu lupatu kā jaunavības plēvi.. tukšumā novazātais..novazātais tu...
esi pārvērties par krupi, neglītais laimes nesējs, skūpstu gaidītājs nolādētais..
saplēst tevi kā vecu lupatu kā jaunavības plēvi.. tukšumā novazātais..novazātais tu...
11 Septembris 2010 @ 23:37
Mežs. Skrienu. Vientuļi akmeņi, kraukļmelna zeme, trūdošas lapas. Zaru apskāvieni apstādina steidzīgo skatienu.
Hipnotizējošs klusums. To izjauc mana saraustītā elpa. vāzes atvāztas rētas. Kārtējā deva. Laime. Koki raud. Es smaidu.
Viņa man prasīja vai es.. Atbildēju, ka jā. Vai tad man ir ko slēpt? Esmu skaistuma karaliene, drīkstu visu. Dzīve ir tikai gaidīšana. Vai tad es nedrīkstu gribēt ātrāk? Kad mirstu, es dzīvoju.
Hipnotizējošs klusums. To izjauc mana saraustītā elpa. vāzes atvāztas rētas. Kārtējā deva. Laime. Koki raud. Es smaidu.
Viņa man prasīja vai es.. Atbildēju, ka jā. Vai tad man ir ko slēpt? Esmu skaistuma karaliene, drīkstu visu. Dzīve ir tikai gaidīšana. Vai tad es nedrīkstu gribēt ātrāk? Kad mirstu, es dzīvoju.
Mūzika: Gustavo Santaolalla-Tazarine
06 Septembris 2010 @ 00:29
30 Augusts 2010 @ 17:29
menuo juodaragis XIII
braucu tikai apskatīties savu nākamo dzīvesvietu rīgā, somā līdzi lietussargs un maks... bet tā jau dzīvē nenotiek, vakarā es jau atrados brīnišķīgi skaistā vietā pie velnu dobes pilsētā aukštadvaris(bišku aiz viļņas), kur norisinājās post-folkloras un baltu kultūras festivāls menuo juodaragis XIII. no mūsējiem spēlēja ēnu kaleidoskops, skyforger un auļi. festivālā jauka atmosfēra, īpaši jau skaistās atrašanās vietas dēļ. aukštadvaris reģionālais parks, velnio duobe- milzīga grava mežā(kurā bija ierīkota viena no skatuvēm), blakus divi meža ezeri.. festivāls notika trīspadsmito reizi, tādēļ organizētāji izvēlējās šādu festivāla norises vietu, biļešu skaits arī bija ierobežots.
lieta, kas manī izraisīja patīkamu smaidu- parkā dzīvojot pāris desmitu varžu, kuras ir ierakstītas lietuvas sarkanajā grāmatā. lai festivāls varētu notikt, ap visiem ceļiem bija jāsaliek maza sētiņa, lai vardes neuzlektu uz ceļa un tās nenobraktu mašīnas. :)
bez koncertiem festivālā bija arī senā pilsētiņa, kurā kala baltu rotas, pina jostas, spēlēja vargānus, gleznoja... radīja arī filmas, notika lekcijas, žēl vien, ka lietuviešu valodā.
kopumā baigais prieks par spontāno festivāla apmeklējumu, bija vērts bliezt pāri visai lietuvai.šīs vasaras piektais festivāls - labs vasaras noslēgums. nākamgad noteikti apmkelēšu vēlreiz. vienīgie mīnusi pirmās dienas lietus un diezgan padārgā festa biļte, latos kādi 27 vai 30. bet man jau bija tāda apskaužama haļava un festivālā es tiku par velti :)
lieta, kas manī izraisīja patīkamu smaidu- parkā dzīvojot pāris desmitu varžu, kuras ir ierakstītas lietuvas sarkanajā grāmatā. lai festivāls varētu notikt, ap visiem ceļiem bija jāsaliek maza sētiņa, lai vardes neuzlektu uz ceļa un tās nenobraktu mašīnas. :)
bez koncertiem festivālā bija arī senā pilsētiņa, kurā kala baltu rotas, pina jostas, spēlēja vargānus, gleznoja... radīja arī filmas, notika lekcijas, žēl vien, ka lietuviešu valodā.
kopumā baigais prieks par spontāno festivāla apmeklējumu, bija vērts bliezt pāri visai lietuvai.šīs vasaras piektais festivāls - labs vasaras noslēgums. nākamgad noteikti apmkelēšu vēlreiz. vienīgie mīnusi pirmās dienas lietus un diezgan padārgā festa biļte, latos kādi 27 vai 30. bet man jau bija tāda apskaužama haļava un festivālā es tiku par velti :)
27 Augusts 2010 @ 09:21
26 Augusts 2010 @ 23:14
es skrēju satikt savus draugus -
man likās, ka vairs nav, kur iet
un acis aizvēru it ka no kauna
kad pamodos vairs nebija neviens
es atkāpos, lai spētu redzēt
un soli vēl, un jau par daudz
kurš ies ar mani rokas smērēt,
kad pašiem savas sienas jānojauc?
man likās, ka vairs nav, kur iet
un acis aizvēru it ka no kauna
kad pamodos vairs nebija neviens
es atkāpos, lai spētu redzēt
un soli vēl, un jau par daudz
kurš ies ar mani rokas smērēt,
kad pašiem savas sienas jānojauc?
24 Augusts 2010 @ 00:06
žēl to dienu kuras bez atelpas klejo no pagātnes klusuma uz nākotnes ilgām
žēl to stundu kuras smejot slīd cauri pirkstiem un tukšumā krīt
žēl to stundu kuras smejot slīd cauri pirkstiem un tukšumā krīt
17 Augusts 2010 @ 02:08
13 Augusts 2010 @ 22:07
prom
vakar atstopējām no klaipēdas. uz turieni no pašas liepājas aizveda kruts kabriolets. šoferis pavēstija "šis kabriolets darbojas no mīlestības". atpakaļ tikām ar fūri. kuršu kāpas es apskatīju tādā veidā kā neviens. bet par to vēlāk. varbūt.. :D
bet tagad esmu liepājā. ja jūs redzētu kur esmu, paliktu zaļi no skaudības. caur coutchsurfing baigi foršā piecistabu dzīvoklī netālu no jūras. kad sāku rakstīt šo ierakstu, istabā parādījās sieviete ar tekstu "es esmu budas vīra māte, bet nu viņi jau ir šķīrušies", es atbildu "laaabi".baigi nobijos.:D viņa saka "ejam uzpīpēt!". un tā nu mēs uzpīpējām uz ļoti foršās terases. nepāgāja ne divas minūtes, kad sākām runāt par to, ka vīrieši sievietēm ir labāki draugi nekā sievietes. izrādās viņai ir 55 gadi un viņas labākais draugs ir aktieris edgars vilsons. forši.
lūk tā.
:)
bet tagad esmu liepājā. ja jūs redzētu kur esmu, paliktu zaļi no skaudības. caur coutchsurfing baigi foršā piecistabu dzīvoklī netālu no jūras. kad sāku rakstīt šo ierakstu, istabā parādījās sieviete ar tekstu "es esmu budas vīra māte, bet nu viņi jau ir šķīrušies", es atbildu "laaabi".baigi nobijos.:D viņa saka "ejam uzpīpēt!". un tā nu mēs uzpīpējām uz ļoti foršās terases. nepāgāja ne divas minūtes, kad sākām runāt par to, ka vīrieši sievietēm ir labāki draugi nekā sievietes. izrādās viņai ir 55 gadi un viņas labākais draugs ir aktieris edgars vilsons. forši.
lūk tā.
:)
Mūzika: imants daksis - pasales gaisma
27 Jūlijs 2010 @ 23:37
tikko atpakaļ no pilsētas utenas, krusti, krusti, piramīdtualetes, kapi, leišu garšīgie piena produkti, krucifiksi, smadzenes karst, humpalas smird- kebabs smaržo, rokišku psrs autoosta, es smaidu, mazgāties lielveikalu tualetēs tik pierasts, galva karst, sēžu kaut kādā parkā zem koka, uzrakstiju dzejoli par kapilāriem, dzērājveči apskaujas, bomāriene pīpē benčikus, karsts, lūdzos lietu, lietus atnāk, pērkons, zibens un tad.. miers..
Garastāvoklis:: durvis uz izeju.no sevis.
Mūzika: dark tranquility-empitier still
20 Jūlijs 2010 @ 02:05
ilgu hanka
diezgan mistiskā veidā esmu atpakaļ no devilstone.
pieķēru sevi pie domas, ka man patīk tā sajūta, ka pa laiku, kamēr esi bijis prom, notikušās lietas, kurās neesi bijis klāt vairs nešķiet kā kaut kas nokavēts un pazaudēts. tagad ir prieks par to, ka manis tur nav bijis.
rodas tāds smeldzīgs klejotāja vienatnīgais prieks, mīlestība pret iekšējo attālumu un attālumu vispār..
pieķēru sevi pie domas, ka man patīk tā sajūta, ka pa laiku, kamēr esi bijis prom, notikušās lietas, kurās neesi bijis klāt vairs nešķiet kā kaut kas nokavēts un pazaudēts. tagad ir prieks par to, ka manis tur nav bijis.
rodas tāds smeldzīgs klejotāja vienatnīgais prieks, mīlestība pret iekšējo attālumu un attālumu vispār..
Garastāvoklis:: tāls
23 Jūnijs 2010 @ 05:06
pieci no rīta
pieci no rīta, nezinu, cik ilgi jau esmu gulējis uz muguras atvērtām acīm te, kur neatbild uz zvaniem, staigā cauri sienām, dzer un smēķē cigareti pēc cigaretes, cīnoties ar apetīti, kur tu nekad negribētu pamosties no rīta.
nezinu, cik ilgi jau ir bijis pieci no rīta. manas diennaktis izgrieztas ar naktīm uz āru.
nezinu, cik ilgi jau ir bijusi gaisma koridora galā, pie kuras turējos kā bērns pie mātes svārku malas.
tagad pelēka, atturīga gaisma, nākdama no ārpuses, padarījusi to blāvu. iesākumā bija vien šaura strēle, kas norādīja gaišu laukumu uz sienas, it kā liecinot, ka bēgšana pastāv, kaut durvju nebija tai vietā. tagad tā ir visur, nākdama no ārpuses caur logu, ieplūstot pa durvju apakšu.
piecos no rīta gaisma ir atjaukta ar svinu un kritušajām lapām. tā ir alkohola bezmiega gaisma. tai ir savas ātrums, tā izplešas un piepilda telpu kā tvana gāze.
kādreiz es nemaz nezināju, ka ir tāda stunda – pieci no rīta. lēna, iespējams, nebeidzama. drudža stunda, kad pamosties pats savā gultā, nesaprotot, kur atrodies, un viss ir bez nosaukuma, un viss ir bez vārda. sešdesmit minūtes tukšas ainavas vilciena logā starp diviem robežpunktiem.
vai sanāktu dzīve no manām alkohola stundām, kuras neatceros? un kas tā būtu par dzīvi, turot pasauli drošā attālumā no sevis, lai piecos no rīta pasaule negaidot sabruktu man pāri.
ja laiks ir šķidrums, kur paliek minūtes, ko mēs, ķermeņi, iegremdēti laikā, izspiežam virs tā līmeņa? vai arī tas ir lode, kas sadalās, ienākot miesā? vai arī tas nāk viss uzreiz, ietverot mūs ar visu savu spēku? un tas saka: esmu tukšs iekšpusē, lai apņemtu tevi visu.
piecos no rīta šī ir tā vieta, no kuras izsūtīt pēdējās ar roku rakstītās vēstules par to, ka ir auksti, man salst un es nevaru pārrasties mājās.
ir pieci no rīta. šīs ir manas netīrās lappuses.
(a.viguls)
nezinu, cik ilgi jau ir bijis pieci no rīta. manas diennaktis izgrieztas ar naktīm uz āru.
nezinu, cik ilgi jau ir bijusi gaisma koridora galā, pie kuras turējos kā bērns pie mātes svārku malas.
tagad pelēka, atturīga gaisma, nākdama no ārpuses, padarījusi to blāvu. iesākumā bija vien šaura strēle, kas norādīja gaišu laukumu uz sienas, it kā liecinot, ka bēgšana pastāv, kaut durvju nebija tai vietā. tagad tā ir visur, nākdama no ārpuses caur logu, ieplūstot pa durvju apakšu.
piecos no rīta gaisma ir atjaukta ar svinu un kritušajām lapām. tā ir alkohola bezmiega gaisma. tai ir savas ātrums, tā izplešas un piepilda telpu kā tvana gāze.
kādreiz es nemaz nezināju, ka ir tāda stunda – pieci no rīta. lēna, iespējams, nebeidzama. drudža stunda, kad pamosties pats savā gultā, nesaprotot, kur atrodies, un viss ir bez nosaukuma, un viss ir bez vārda. sešdesmit minūtes tukšas ainavas vilciena logā starp diviem robežpunktiem.
vai sanāktu dzīve no manām alkohola stundām, kuras neatceros? un kas tā būtu par dzīvi, turot pasauli drošā attālumā no sevis, lai piecos no rīta pasaule negaidot sabruktu man pāri.
ja laiks ir šķidrums, kur paliek minūtes, ko mēs, ķermeņi, iegremdēti laikā, izspiežam virs tā līmeņa? vai arī tas ir lode, kas sadalās, ienākot miesā? vai arī tas nāk viss uzreiz, ietverot mūs ar visu savu spēku? un tas saka: esmu tukšs iekšpusē, lai apņemtu tevi visu.
piecos no rīta šī ir tā vieta, no kuras izsūtīt pēdējās ar roku rakstītās vēstules par to, ka ir auksti, man salst un es nevaru pārrasties mājās.
ir pieci no rīta. šīs ir manas netīrās lappuses.
(a.viguls)
16 Jūnijs 2010 @ 01:05
11 Jūnijs 2010 @ 23:46
10 Jūnijs 2010 @ 00:17