A. ([info]absenta) wrote 11. Septembris 2010, 23:37
Mežs. Skrienu. Vientuļi akmeņi, kraukļmelna zeme, trūdošas lapas. Zaru apskāvieni apstādina steidzīgo skatienu.
Hipnotizējošs klusums. To izjauc mana saraustītā elpa. vāzes atvāztas rētas. Kārtējā deva. Laime. Koki raud. Es smaidu.
Viņa man prasīja vai es.. Atbildēju, ka jā. Vai tad man ir ko slēpt? Esmu skaistuma karaliene, drīkstu visu. Dzīve ir tikai gaidīšana. Vai tad es nedrīkstu gribēt ātrāk? Kad mirstu, es dzīvoju.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: