|
||||
| Sāku apgūt ģitārspēli pašmācības ceļā, pagaidām viss izskatās diezgan bezcerīgi, bet kas zin, varbūt nakamājā mācību gadā sākšu apmeklēt profesjonāļus. | ||||
|
|
|
||||
| Es laikam tiešām nēesmu dzimusi dejošanai, vismaz man šķiet, ka tādas lietas man padodās ļoti slikti, nu nav tas īstais veids kā atstāt labu iespaidu. Un vēl es esmu visīstākā zaķpastala, baidos no visa un visur. Kādēļ jāiet uz diskotēkām, lai stāvētu malā, jo arī citi baidās ko pasākt, un tēlot (kaut ko) man kaut kā negribās, man tas šķiet zemiski un nepieņemami dejot ar visiem pēc kārtas, ja tevi neviens nelūdz. Arī dejot ar tiem ar kuriem ir dejojusi mana draudzene, man šķiet nepieņemami, bet acīmredzot viņa ir citādāka. Tādas iekšējas dusmas uz viņu vai varbūt skaudība,... diez vai. Labi, ka man tagad nav drauga, citādi es plēstu viņu, ne sevi. | ||||
|
|
|
||||
| Viss pa vecam, tieši tā kā tam jābūt. Divas jaunas aizraušanās no septītajiem, baigi labi, baigi labi, bet... kaut kas man tajā visā tomēr nepatīk. Varbūt Es - tāda liela, liela, neglīta ragana, tik riebīga savā būtībā, cik nu var būt riebīgs, ļauna, egoistiska, usw. | ||||
|
|
|
||||
|
Ziniet...skola kā mēdz sacīt liels laika šķērdis Zīmes es zinu, Lasīt, rakstīt protu, Bet ķurķis paliek ķurķis Kurķi! Man ļoti patīk ķurķi, Ķurķi! Rīgā un Jelgavā - visur tika ķurķi vien. Visur, kur skatos - Augšā un lejā tikai ķurķi vien. Pelēkmelnās restes, pilns ar zaļām sienām. Visur tikai ķurķi vien... Jā |
||||
|
|
|
||||
|
jā... , arī es atceros dienu, kad negribēju dzīvot, kad sāku mammai sūktēties par savu nelaimīgo dzīvi un viņa teica:"Labāk dzīvot tā kā ir, nekā mēs tevi toreiz no slimnīcas būtu izveduši baltā zārciņā", tagad pati raudu, bet varbūt tā pat būtu bijis labāk, nekā tagad mocīt savu dzīvi, domāt sliktas domas un līdz nāvei baidīties. Būtu bijis vieglāk, nebūtu baiļu, pārdzīvojumu, bet tagad kā tādam lielam lempim kājas trīc. --- Es tagad eju aiz cilvēkiem kā drūma nāves ēna atstādama savas pēdas viņu vienmuļajās dzīvēs --- Sen kaut kā nav gadījies redzēt kādu skaistu cilvēku, nav vairs visskaistākā, visgudrākā, nav iekārojamā, tikai skatīties lielām acīm un izraudzīties sev nākamo "upuri" |
||||
|
|
|
||||
| Laikam jau neprotu novērtēt cilvēka iekšējo (garīgo) skaistumu, es jau vairāk uz tādām ārešķīgām lietām tiecos, lai viss būtu pa manai gaumei, kaut pārlieku grezni. | ||||
|
|
|
||||
| Viss atsvinēts, nosvinēts un visādi citādi atzīmēts, laikam jāsāk mācīties spēlēt ģitāru. Citādi dienās neko nedarot, lieko nevienam nevajadzīgs sūds, vēl šodien pat sajutos kā lēta slampa. Izjūtas - diezgan atšķirīgas, vienaldzīgais skats uz dzīvi liek par sevi manīt, bet apkārt vazājās visādi "kaifojoši" mana vecuma cilvēki, var jau būt, ka tādām lietām nevajag ticēt, bet varbūt viņiem tiešām nav nākotnes. Maskavas pazemē varot nopirkt atestātus pa 500 $ , gabaliņu tālāk zāli un citas narkotikas, menti tur valkājās, bet tik un tā nekas nemainās, tos atestātus tur pat ņemot pretī. Noskatoties uz tādām lietām tu saproti, ka skolas laiks tev atņem tik daudz un nevienam jau tas patiesībā nav vajadzīgs. "izglītots cilvēks" - jāsmejas! | ||||
|
|
|
||
| Laikam nēesmu patriots - neiešu uz uguņošanu! | ||
|
|
|
||||
| Esmu gan es vrednaja palikusi, neviens man pa prātam nevar izdarīt, žēl jau, ka man nepatīk tās lietas ko man dāvina, nepatīk tās mantas ko man nopērk, nepatīk darbi, ko manis dēļ izdara. Pilnīgi pašai uz sevi dusmas, bet citādāk vienk. sirdsapziņa neļauj. | ||||
|
|
|
||||
|
Sākot sevi vairāk kritizēt pamanu nepilnības arī citos, vairs pat īsti nesaprotu, kas ir manā gaumē. Kādreiz daudzi cilvēki likās simpātiski, bet tagad palikuši ir tikai 2 Var jau būt, ka tiešām neviens nav ideāls, bet ja tā, tad nav pat pēc kā tiekties. Es esot labs cilvēks tā saka 0,02% no cilvēkim, kas vispār man ko ir teikuši, 0,7% cilvēku domas man no tām tik tiešām ir svarīgas, procentuāli tas sanāk tik niecīgi, ka pat nezinu ko par sevi domāt. Vai var būt labs tikai tādēļ, ka visu slikto nepasaki acīs, bet paturi pie sevis? |
||||
|
|
|
||||
| Vakar atkal raudaaju, kaarteejaa depresija. | ||||
|
|
|
||||
|
Dievs šitās izdzina no dārza Un viņu klientus viņām līdz Un gan jau svētās dusmās karsa, Kad maukas izdzina no dārza. Bet man te rādās viss pēc farsa: Jo tas jau neko nepalīdz - Pēc laika tās ir atkal dārzā Un viņu klienti viņām līdz. |
||||
|
|
|
||||
| Viņi allaž izskatās labi, viņi ir populāri un jautri, ne pārāk iedomīgi - man jākļūst par vienu no viņiem. Nakamgad viņu šeit vairs nebūs, man atvērsies viņu iemītais ceļš. Ar paceltu galvu iet caur pūli un apzināties, ka tu nēesi nošpikojis, tu esi izcīnijis savu vietu zem saules, vismaz pagaidām, pagaidām uz 1 gadu. | ||||
|
|